Pēc publikācijas laikraksta “Staburags” 11. februāra numurā “Sunākstē nodeg māja” redakcijai piezvanīja nodegušās mājas saimniece Irēna, lai pateiktos pašvaldībai un pastāstītu par ugunsgrēku.
Čaika bēdās nolaiza asaras
“Liels paldies Sunākstes pagasta pārvaldes vadītājai Inārai Vītolai par palīdzību, viņa bija ļoti iejūtīga un līdzjūtīga, ieradās un pēc ugunsgrēka mani ar automašīnu aizveda uz Vīgantes pansiju, nokārtoja, lai es jau nākamajā dienā saņemtu pašvaldības pabalstu krīzes situācijā. Liels paldies arī visiem citiem, kuri bija līdzjūtīgi, saprotoši, atsaucīgi un palīdzēja tik grūtā situācijā ar apģērbu, kā arī palīdzēja nokārtot visas formalitātes, lai saņemtu jaunu pasi un citus dokumentus, jo visa iedzīve un dokumenti sadega,” stāsta sieviete. Sadeguši arī trīs kaķi, bet četrus gadus vecā kucīte Čaika, kura visur gājusi kopā ar saimnieci, palikusi dzīva. Cilvēki sakot, lai suni nodod patversmē, bet kā gan to varot izdarīt, ja Čaika bēdās nolaiza visas asaras…
Pašvaldības pārstāve esot piedāvājusi istabu, tomēr cietusī sieviete atteicās un devās līdzi mazmeitai uz Ikšķili, bet pēc tam atrada pagaidu dzīvesvietu pie draudzenes Jēkabpils pusē, vienlaikus meklējot īres dzīvokli.
Kāda nozīme, cik
gadu, ja deg māja?
“Esmu rīdziniece, bet Sunākstē dzīvojām 16 gadus. Kādreiz strādāju par stjuarti, vīrs bija milicis, pensijā abi devāmies 45 gadu vecumā. Kad vēl strādājām, sapņojām par lauku māju, tādēļ nopirkām māju Sunākstē, skaistā vietā, netālu ezers,” stāsta sieviete. “Elektroinstalācija mājā ir veca, un tā degusi vairākas reizes. Domāju, ka arī šis ugunsgrēks izcēlās un māja nodega bojātās elektroinstalācijas dēļ,” stāsta cietusī sieviete.
Tajā liktenīgajā dienā uz māju bija atbraukuši divi vīrieši, paziņas, pēc šujmašīnas. “Kad izcēlās ugunsgrēks, viņi vēl turpat bija, taču viss notika ļoti ātri. Kad sāka sprakšķēt šīferis, viņi aizgāja uz savu mašīnu, iesēdās un aizbrauca, ugunsdzēsējus neizsauca. Ja viņi būtu mašīnu padzinuši tālāk un paši atgriezušies, vīru būtu varējuši izglābt. Varbūt viņš nokrita, jo saindējās ar dūmiem, kas to lai zina. Ap 150 kilogramus smago vīru es nevarēju izvilkt, bet abi paziņas divatā būtu varējuši to izdarīt,” stāsta mājas saimniece. “Vēlāk glābēji vīru atrada guļam ar ugunsdzēšamo aparātu. Tobrīd es biju šokā, tādu situāciju nevienam nenovēlu, bet viņi mani pameta degošā mājā. Zvanīju glābšanas dienestam, teicu, ka Sunākstes pagasta Ciršos ir ugunsgrēks. Pēc balss klausules galā bija jauna meitene, viņa tērēja laiku, vairākkārt pārprasot — Ķiršos? Viršos? Pagāja laiks, kamēr saprata, ka Ciršos. Teicu, ka deg cilvēks! Bet viņa prasīja — cik viņam gadu? Kāda nozīme, cik gadu, ja māja deg? Teicu, ka 75, un lūdzu, lai brauc ātrāk. Māja dega kā svece.”
Vispirms iznes gāzes balonu
Sieviete adresēja pārmetumus Aizkraukles policijas iecirkņa darbiniekiem — kad pirmajā stāvā pie dežuranta lūgusi izziņu par to, ka nodegusi māja, viņa sūtīta uz trešo stāvu pie inspektora. Bijis ļoti grūti uzkāpt. Kad uzkāpusi, inspektors viņu atkal sūtījis lejā — izziņu izdrukāšot tur. “Vai tad policijas darbinieks uzreiz nevarēja noskaidrot, kur un kam jānoformē izziņa?” viņa jautā.
Nodegušās mājas saimniece pārmet arī ugunsdzēsējiem glābējiem, stāstot, ka vispirms esot ieradusies Aizkraukles automašīna bez ūdens, lai gan Viesīte un Jēkabpils ir tuvāk. Glābēji esot prasījuši, kur var dabūt ūdeni.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste stāsta, ka pirmā ieradās Viesītes automašīna ar ūdeni un to izlēja, dzēšot vietu, kur bija gāzes balons, par ko bija informējusi mājas saimniece. Tas bija jādara, lai novērstu sprādzienbīstamību. “Tā kā ēkai jau bija iebrucis jumts un to plosīja liesmas, Viesītes ugunsdzēsēji glābēji nevarēja doties iekšā. Kad liesmas gāzes balona atrašanās vietā bija apdzēstas, ugunsdzēsēji glābēji balonu iznesa ārā. Pēc dažām minūtēm autocisternā esošais ūdens beidzās, Viesītes autocisterna devās to uzpildīt uz ūdenskrātuvi,” stāsta Viktorija Gribuste.
Izsūta trīs
autocisternas
Lai novērstu pārmetumus ugunsdzēsējiem glābējiem, Viktorija Gribuste hronoloģiski uzskaita, kas cikos ir izbraucis: “9. februārī plkst. 13.54 telefoniski 112 Zvanu centrā tika saņemta informācija, ka Jaunjelgavas novadā deg dzīvojamā māja. Plkst. 13.55, paziņojot par notikušo, uz notikuma vietu tika izsūtīta Viesītes posteņa un Aizkraukles daļas autocisterna. Pēc minūtes abas autocisternas pa rāciju 112 Zvanu centram ziņoja, ka ir izbraukušas. Plkst. 14.16 Viesītes posteņa autocisterna ieradās notikuma vietā, attālums līdz mājai — apmēram 15 km, un ziņoja 112 Zvanu centram, ka ēka deg pilnā platībā ar atklātu liesmu un tā kā tuvumā nav ūdens ņemšanas vietas, tad nepieciešams uz notikumu izsūtīt vēl vienu autocisternu. Pēc minūtes uz notikuma vietu izbrauca Jēkabpils daļas autocisterna. 112 Zvanu centram Jēkabpils un Aizkraukles daļas personāls ziņoja, ka ceļš ir apledojis un slidens, tāpēc tiek samazināts braukšanas ātrums. Plkst. 14.36 notikuma vietā ieradās Aizkraukles daļas autocisterna, savukārt Jēkabpils daļas autocisterna — plkst. 14.42. Līdz ar to uz notikumu vietu tika izsūtīta un pirmā ieradās Viesītes posteņa autocisterna, savukārt nākošās tuvākās — Aizkraukles un Jēkabpils daļu autocisternas — ieradās vēlāk, jo to ietekmēja gan attālums, gan slidenais ceļš.”
2,5 tonnas ūdens pietiek 5 minūtēm
Viktorija Gribuste stāsta, ka ugunsdzēsēji glābēji uz notikumiem nedodas bez ūdens. “Jāsaprot, ka, piemēram, Viesītes autocisternā ir 2,5 tonnas ūdens, kuru pietiek apmēram 5 minūšu intensīvai dzēšanai. Pēc tam ugunsdzēsējiem glābējiem ūdens ugunsgrēka vietā ir jānodrošina, pieslēdzoties hidrantam, to izsūknējot no blakus esošas ūdenstilpes vai no attālākas ūdenstilpes, uzpildot autocisternu un pievedot ūdeni. Šajā notikumā atbilstoša ūdenstilpne bija apmēram divu kilometru attālumā. Turklāt, kad ugunsdzēsēji glābēji ir pabeiguši darbu notikuma vietā, viņi uzpilda ūdeni, lai situācijā, ja, atgriežoties uz daļu vai posteni, tiek saņemts jauns izsaukums, viņi notikuma vietā ierastos ar autocisternu, kura ir pilna ar ūdeni. Autocisternas netiek daļēji piepildītas, jo tad automašīna zaudē stabilitāti un, dodoties uz notikumiem, var apgāzties,” skaidro Viktorija Gribuste. ◆
