Aizvadītās nedēļas nogalē Pļaviņās, Gostiņu stadionā, notika Latvijas Futbola federācijas Vidzemes reģiona 3. līgas 3. kārtas sacensības, kurās sacentās “Pļaviņas DM” pret futbola klubu “Alberts”. Ar rezultātu 2:0 (1:0) uzvarēja mājinieki.
Futbola klubs “Alberts” ir viens no vecākajiem klubiem Latvijā un nākamgad svinēs 20 gadu jubileju. Klubs nosaukts pirmskara Latvijas futbola izlases kapteiņa Alberta Šeibeļa vārdā. Tajā spēlē arī sporta žurnālists, komentētājs, futbola fans Ilvars Koscinkevičs. Pērn par viņu stāstījām arī “Staburagā”, kad viņš izdeva dzejoļu grāmatu “DurVis” (visus ieņēmumus par grāmatu autors noziedoja 14 gadus vecā jaunieša Rūdolfa Pogodas rehabilitācijai, kura sapnis pēc avārijas bija vēl kādreiz uzspēlēt futbolu).
Pēc spēles Ilvaru iztaujāju par Pļaviņām un pļaviņiešu spēli.
— Pret pļaviņiešiem esmu spēlējis vairakkārt, un viņi man prātā palikuši tāpēc, ka parasti pēc spēles ar viņu komandu esmu visvairāk “apdauzīts”, — puspajokam, pusnopietni saka Ilvars. — Es to nesaku sliktā nozīmē, puiši spēlē sportiski asi, nikni, ciemiņiem neļauj izvērsties savās mājās. Arī futbola laukuma zāliens samērā labs, domāju, Pļaviņām bija pietiekams skatītāju pulks — ap piecdesmit, un nenoliedzami uzvaru palīdzēja kaldināt arī savējo atbalsts. Īpaši varu uzteikt trīs Pļaviņu futbolistus: Jāni, Miku un Rolandu. Tur sanāks labs lietaskoks. Šī patiešām bija laba amatieru spēle. Kas attiecas uz mūsu komandas spēli, protams, bijām sadrūmuši, jo neizmantojām savas iespējas.
Savulaik bieži ciemojos pie radiem Pļaviņās, tāpēc varu salīdzināt, kā mainās pilsēta. Varu teikt tikai labāko — tā kļūst arvien skaistāka. Īpaši man patīk promenāde. ◆
