Rauna, Pape, Engure, Naukšēni, Alūksnes puse — šīs vietas ir īpašas ar savvaļas zirgu (tarpānu) ganāmpulkiem. Viens no lielākajiem ir Liepājas rajonā, pie Papes ezera.
Rauna, Pape, Engure, Naukšēni, Alūksnes puse — šīs vietas ir īpašas ar savvaļas zirgu (tarpānu) ganāmpulkiem. Viens no lielākajiem ir Liepājas rajonā, pie Papes ezera. Te bieži ierodas tūristi.
Pasaules dabas fonds jau kopš 1999. gada veicina savvaļas zirgu un citu Latvijas faunai piederīgo lielo zālēdāju (sumbru un tauru) atgriešanos Latvijā. Viņi ir dabisko pļavu veidotāji, neaizvietojama savvaļas dabas sastāvdaļa, izcils ekotūrisma objekts.
“Izēd” taku līdz ezeram
Ar Pasaules dabas fonda gādību 1999. gadā pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda 18 “Konik polski” savvaļas zirgu. 2002. gadā viņu jau bija 39, bet pērnruden — 60. Interesants ir savvaļas dzīvnieku ievešanas mērķis — lielie zālēdāji nogana pļavas un atjauno dabisko ainavu. Pirms zirgu atvešanas Papes ezera teritorija bija aizaugusi ar zāli un krūmiem. Pa šiem gadiem zirgi ganības ir pārveidojuši, radot mozaīkveida ainavu. Savukārt tauru govis, kuras arī te nesen nomitinātas, “izēdušas ceļu” līdz ezeram. Tur, kur pāri gājuši zirgi vai govis, kūla nav jādedzina. Atšķirībā no mājas zirgiem, savvaļas ārā dzīvo visu gadu.
Auļotāji nervozē
Kad vasarā bijām Papes dabas parkā, pļavā ganījās divi ganāmpulki. Zirgi bija diezgan bailīgi, tāpēc tuvu viņiem pieiet un paglāstīt neizdevās. Te pēkšņi — kāds dundurs iekoda vai kāds ekskursants neiepatikās — zirgi no kaut kā satrūkās un mežonīgā ātrumā ar barvedi priekšgalā aiztraucās mums garām. Gide aicināja sapulcēties ciešāk, jo zirgiem var ienākt prātā izauļot arī cauri mūsu bariņam. Zirgi paauļoja mums garām vēlreiz un pazuda tālē.
Ērkšķainais ceļš
Lai savvaļas zirgi izdzīvotu, bija jānoiet ērkšķains ceļš. Eiropā viņu savulaik bija diezgan. Baltijā daži savvaļas zirgi bijuši vēl viduslaikos. Pat 17. gadsimtā viņus medīja, lai zirgi nenopostītu tīrumus. Pēdējie tarpāni noķerti Polijā un atdoti zemniekiem 1808. gadā. Pēdējais zināmais Eiropas savvaļas zirgs gājis bojā Krievijā 1887. gadā. Par savvaļas zirgiem Latvijā liecina arheoloģiskie izrakumi.
1936. gadā poļu profesors Vitelani, izvēloties tarpāniem vislīdzīgākos zirgus, sāka viņu atgriezenisko selekciju. Rezultātā mājas zirgs vairāku paaudžu laikā pārtapa par savvaļas zirgu, kuru nosauca par “Konik polski” — poļu zirgu. Viņš gan pēc izskata, gan spējām izdzīvot savvaļā ir līdzīgs tarpānam. 2001. gadā pasaulē bija ap diviem tūkstošiem savvaļas zirgu.
Dzīvo harēmos
Ziemā savvaļas zirgi pārtiek no vecās zāles, kuru izkārpa no sniega, no koku mizām, zariem, krūmiem un niedrēm. Barību atrast viņiem palīdz biezie kāju nagi. Aukstajā laikā zirgiem labi palīdz biezais apmatojums un uzkrātās tauku rezerves.
Zirgiem ir savi harēmi. Harēmā dzīvo ērzelis, kurš ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Harēma sargs ir spēcīgākais un pieredzējušākais ērzelis, viņš uzvar ērzeļu savstarpējās cīņās. Lai izvairītos no tuvas radnieciskas krustošanās, no harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu, savukārt ērzeļi, kuriem nav harēma, veido ērzeļu grupas. Dzīvošana grupās zirgiem palīdz pārciest aukstumu, pasargāties no kukaiņu uzbrukumiem un plēsējiem, apgūt izdzīvošanas pieredzi.
Pārmāca suņus
Mūsu pavadone stāstīja, ka zirgi no plēsoņām pagaidām nav cietuši, bet ieklīdušos suņus viņi pamatīgi pārmācījuši. Suņi bija sākuši trenkāt zirgus. Sākumā viņi it kā pamukuši, bet tad sastājušies aplī, ielenkuši suņus un sākuši viņus dzenāt. Suņi, astes iežmieguši kājstarpē, pametuši zirgu aploku.
Savvaļas zirgu ķēvēm grūsnības laiks ir 11 mēnešu. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi. Šajā svarīgajā brīdī zirgi iztiek bez cilvēku palīdzības. Saimnieks tikai kādu rītu konstatē, ka ganāmpulks kļuvis kuplāks. Ģimenes pieaugums zirgiem parasti ir aprīlī un maijā.
Atjauno zinātnieki
Savvaļas govis ir krietni bailīgākas nekā zirgi. Viņām lavījāmies klāt klusēdami, bet tikām laikus pamanīti, un govis no mums diezgan strauji attālinājās.
Īstenojot Eiropas Komisijas “LIFE — Nature” projektu, 2004. gada februārī Latvijā ieveda pirmos 23 taurus, par kuriem rūpes uzņēmās Rīgas piena kombināts. Jau pavasarī govīm “atskrēja” pirmie mazuļi. Šobrīd Papes dabas parkā dzīvo 40 tauru.
Tauri kādreiz apdzīvoja Eiropas pļavas, bija arī Latvijā. 17. gadsimta pirmajā pusē Polijā aizgāja bojā pēdējais zināmais taurs. Izmirušo tauru sugu atjaunoja vācu zinātnieki brāļi Heki, savācot savvaļas govīm vislīdzīgākās mājas govju šķirnes.
Gādā tikai sāli
Arī Cēsu rajona Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunieviņas” ir savvaļas zirgu tarpānu ganāmpulks. Saimniecība jau kļuvusi par tūristu iecienītu vietu. Salīdzinot ar Papi, te sešreiz mazāk zirgu. Arī pieredze saimniekam Jurim Rudzītim nav liela — tikai trīs gadi. Zirgi te nokļuva ar Pasaules dabas fonda gādību. Pirms viņu nogādāšanas Raunā, dzīvniekus Holandē radināja dzīvot kopā. Raunā “ārzemniekiem” ierādīja 21 ha lielu platību — nepļautas pļavas, krūmājus, uzkalnītes. Tagad aizaugušo teritoriju vairs nevar pazīt, zirgi to “uzposuši.” Par to, ka zirgi ir iedzīvojušies, liecina ganāmpulka pieaugums. Vienīgais, ar ko saimnieks nodrošina ganāmpulku, ir sāls.
