Jaunjelgavas novada bibliotēkā apskatāma fotoizstāde “Somijas un Igaunijas bibliotēkās redzētais”. Fotogrāfijas tapušas pieredzes apmaiņas brauciena laikā uz šīm valstīm. To organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvais centrs, un tajā piedalījās ap 40 bibliotekāru no visas Latvijas. Šajā braucienā devās arī trīs mūsu reģiona bibliotēku pārstāves — Lolita Frīdmane no Jaunjelgavas, Iveta Ločmele no Staburaga un Ineta Grandāne no Pļaviņām.
Bibliotekāri viesojušies lielākajās Somijas un Igaunijas bibliotēkās. Visvairāk pārsteidza redzētais Somijā, kur bibliotēkas ir ne tikai grāmatu krātuves un lasītavas, bet teju kā atpūtas un kultūras centri. “Iespaidi ir grandiozi,” saka Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Lolita Frīdmane. “Somijā bibliotēkas ir daudz plašākas nekā pie mums, tur ir padomāts par lasītāju. Liela vērība ir pievērsta bibliotēku interjeram un iekārtojumam. Padomāts ne tikai par to, lai lasītājs var paņemt grāmatu, bet tur pavadīt savu brīvo laiku. Tur pat ir iespēja paēst pusdienas. Bibliotēkās ir daudz telpaugu, var just, ka tur cilvēkus gaida.”
Bibliotēkās ierīkotas atsevišķas telpas, kuras lietotājs var izmantot, lai parunātu pa telefonu, netraucējot citus apmeklētājus.
Tās ir draudzīgas apmeklētājiem. Visas telpas ir ierīkotas, lai tajās iekļūtu cilvēki ar kustību traucējumiem. Klientiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, piedāvātas speciālas klausīšanās iekārtas.
Bibliotēkās var ne tikai lasīt grāmatas, bet arī noskatīties filmas, kā arī tās iespējams DVD diskos ņemt uz mājām.
Igaunijā bibliotekāri apmeklēja Igaunijas Nacionālo bibliotēku galvaspilsētā Tallinā. Tā gan neesot tāda kā Somijas bibliotēkas. Celta pirms divdesmit gadiem no monolīta betona un kaļķakmens, tās arhitekts ir viens no Igaunijā pazīstamākajiem — Raine Karps.
“Protams, arī mēs vēlētos, lai bibliotēka ir daudz plašāka un apmeklētājiem daudz ērtāka, bet diemžēl nevaram izvērsties,” saka Lolita Frīdmane. “Arī finansiāli reti kur Latvijā bibliotēkas ir īpaši pašvaldību atbalstītas, ja nu vienīgi lielajās pilsētās. Rets izņēmums ir Salaspils bibliotēka, kur tiešām pašvaldība ieguldījusi lielus līdzekļus, un tā ir gan plaša, gan gaiša, un lasītājiem tajā patīkami uzturēties. Tur ir arī bērnu stūrītis un citas lietas, kas paredzētas apmeklētāju ērtībām.
Mums kā lielākajai daļai bibliotēku valstī diemžēl jādomā par to, kādu periodiku un grāmatas nopirkt, nevis par telpu paplašināšanu vai jaunu interjera priekšmetu iegādi.”
