Neretietis Toms Ziedāns otro gadu nodarbojas ar autosportu. Sākumā puisis braucis tikai savam priekam, taču pēc pirmajiem panākumiem Latvijas čempionāta posmā autokrosā pērn šis sportaveids viņu aizrauj arvien vairāk.
Trenētos
vairāk
Toms stāsta, ka pirmā interese par autosportu radās pirms pāris gadiem, kad neretietis Vilnis Beļūns izveidoja autotrasi: “Tur arī pirmo reizi izbraucu, vairākiem puišiem jau bija savas automašīnas, un arī es izdomāju, ka gribu izmēģināt spēkus šajā sportaveidā. 2010. gada vasarā nopirku savu pirmo sacīkšu automašīnu — žiguli — un iestājos Amatieru autokrosa apvienībā (AKA) Aknīstē.”
Pirmās nopietnās sacensības notika 2010. gada augustā Aknīstē, kur Toms izcīnīja ceturto vietu aizmugures piedziņas klasē. Pirmie panākumi mudināja trenēties un piedalīties arī citās sacensībās. Jēkabpils novada Kalna pagastā ir izveidota laba autotrase, tur Toms trenējas, kad ir laiks. “Vajadzētu un gribētos vairāk laika atvēlēt treniņiem, bet nav tādas iespējas, jo Neretā nav labas trases, lielākoties izbraukt iznāk tikai treniņos pirms pašām sacensībām, lai novērtētu automašīnas kārtību un iepazītu trasi,” stāsta Toms.
Veiksmīga sezona
Sākot 2011. gada sezonu AKA, Toms iegādājās jaunu braucamo — VW Golf 2, un sezona no maija līdz oktobrim bija samērā veiksmīga, lai gan tehnika reizēm pievīla un nācās izstāties no sacensībām. “Sākums bija grūts, un gadījās viena neveiksme pēc otras, mašīna salūza, toties otrajā posmā ieguvu pirmo vietu, uzvarēju arī trešajā posmā, bet divreiz sacensībās nepiedalījos automašīnas defekta dēļ,” stāsta Toms.
Pērn neretietis trīs reizes izcīnījis uzvaru amatieru klasē Aknīstē un Kalna pagastā, bet kopvērtējumā sezonā amatieru klasē iegūta otrā vieta. No pagājušā gada Toms ir sporta kluba “Salaca” biedrs, ko pārstāv arī sacensībās. Arī Latvijas čempionāta sestajā posmā Bauskā, Mūsas trasē, priekšpiedziņas klasē “2000 Super” Toms izcīnīja uzvaru. Diemžēl septembrī Lietuvā notikušajā Baltijas čempionātā Toms finālā izstājās tehnikas problēmu dēļ.
Lielākā atbalstītāja — ģimene
Toma aizraušanos ģimene atbalsta ne tikai materiāli, māte vienmēr dodas līdzi uz sacensībām un ir dēla uzmundrinātāja. Par automašīnas “veselību” gādā Toma automehāniķis Miervaldis Kalnzemnieks, arī viņš vienmēr brauc līdzi uz visām sacensībām. Jaunietis atklāj, ka, salīdzinot ar citiem, šis ir samērā dārgs sportaveids, jo diezgan daudz naudas jāiegulda automašīnas aprīkojumā, ja šajā sportaveidā grib sasniegt labus rezultātus, jāgādā arī par drošību.
“Šogad esmu bijis jau trijās ziemas sacensībās — vienas notika Lietuvā, otras tepat Latvijā, trešās — Igaunijā. Parasti pirms sacīkstēm ir jādodas treniņa braucienā, un, ja jūtu, ka automašīnai kaut kas nav kārtībā, tad labāk izstājos. Teorētiski jau varētu braukt, bet pēc tam automašīnas remonts izmaksātu krietni vairāk,” teic neretietis. Toms mācās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klasē, un par to, vai vēlētos šim sportaveidam pievērsties pavisam nopietni, jaunietis saka — iespējams. Tomam vēl nav autovadītāja apliecības, bet ir braukšanas licence, kas ļauj startēt Latvijas čempionātā “2000 Super” klasē.
Vidēji —
140 kilometru stundā
Braukšana ziemā no braukšanas vasarā atšķiras. Siltajā gadalaikā auto vadīt ir daudz vieglāk. Ziemā sportisti izvēlas braukt ar bezradžu riepām, tāpēc jāprot ļoti labi braukt un daudz jātrenējas, lai tas izdotos.
“Es braucu ar sporta radžu riepām, un tad starp segumu un riepām veidojas tikpat laba saķere kā vasarā. Ziemā sacensībās ātrums ir krietni lielāks kā vasarā, piemēram, vienas sacensības notika Lietuvas hipodromā, tur vidējais braukšanas ātrums bija 130 — 140 kilometru stundā. Vasarā Bauskas trasē vidējais braukšanas ātrums ir krietni mazāks — ap 90 kilometriem stundā,” stāsta Toms.
Par savām tuvākajām iecerēm Toms teic: “Šogad esmu paredzējis piedalīties visos Latvijas čempionāta posmos autokrosā un braukšu rallijkrosā. Sacensības notiek gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Amatierkrosā gan vairs nebraukšu, jo tur ir daudz lielākas iespējas sabojāt automašīnu — trasē ik pa brīdim kādu braucamo “saņurca”.”
