No 1. jūlija Latvijā sāks piemērot dabas resursu nodokli par videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu.
No 1. jūlija Latvijā sāks piemērot dabas resursu nodokli par videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka ikdienā lietojamo sadzīves priekšmetu un pat rotaļlietu cena pieaugs. Turklāt visai ievērojami. Vislielākais cenu pieaugums gaidāms elektroprecēm, jo tieši tajās ir visvairāk videi kaitīgo vielu.
No nodokļa atbrīvos tos uzņēmējus, kuri piedalīsies šo preču atkritumu apsaimniekošanā un būs noslēguši līgumus par to savākšanu un nogādāšanu pārstrādei. Taču arī šo uzņēmēju veikalos preču cenas palielināsies aptuveni par pieciem procentiem. Ja tirgotājs būs centies no līguma izvairīties, viņa veikalā preces būs ievērojami dārgākas. Piemēram, ja ledusskapis sver 80 kilogramu un līdz šim maksāja 100 latu, veikalā, kuram ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotājiem, tas maksās 105 latus, bet, ja līguma nav, — 184 latus.
Taču likums paredz, ka savu laiku nokalpojušās preces uz veikalu būs jāved to īpašniekiem. Turklāt nav izstrādāts mehānisms, kā cilvēku piespiest tērēt naudu, lai nederīgu preci vestu atpakaļ uz veikalu. Joprojām cilvēkiem, īpaši lauciniekiem, būs izdevīgāk nederīgo mantu nosviest kādā klusākā vietā, nevis meklēt transportu un tērēt desmitiem latu, lai to aizvestu uz veikalu.
Absurds šķiet arī apgalvojums, ka visnopietnākā pārstrāde vajadzīga ledusskapjiem, kuru dzesēšanas sistēmā ir freons. Vai likuma izstrādātāji nezina, ka jaunākajos ledusskapju modeļos vairs nelieto vielas, kuras noārda ozona slāni? Piemirsuši arī to, ka ledusskapi parasti izmet tad, kad tas vairs nedarbojas. Gāze, kuru izmanto dzesēšanai, izplūdusi, un šādā ierīcē nekā videi bīstama vairs nav.
Varbūt jaunais nodoklis domāts nevis situācijas uzlabošanai, bet kārtējai tautas “slaukšanai”, lai lobētu atkritumu pārstrādes uzņēmumus? Piemēram, Vācijā elektropreces jau šobrīd ir lētākas nekā pie mums. Arī vācieši maksā tādu pašu nodokli. Tāpat ir citās Eiropas valstīs. Kāpēc tad mums par precēm jāmaksā cena, kura būs augstāka nekā vidēji pasaulē, situācijā, kad pelnām ievērojami mazāk?
