Ik gadu Latvijā no ieslodzījuma vietām atbrīvo divarpus tūkstošus cilvēku.
Ik gadu Latvijā no ieslodzījuma vietām atbrīvo divarpus tūkstošus cilvēku. Līdz šim sabiedrība cīnījās tikai ar sekām, kas rodas, kad cilvēki no ieslodzījuma atgriežas brīvībā. Valsts probācijas dienests Latvijā jau trešo gadu meklē arī cēloņus — kāpēc sabiedrība nepieņem bijušos ieslodzītos un kā mainīt šo situāciju, sadarbojoties ar pašvaldībām, sociālajiem darbiniekiem un bijušajiem ieslodzītajiem.
Pagājušā gada novembrī izveidotā Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība Aizkrauklē kopā ar vietējo pašvaldību sociālajiem darbiniekiem meklē dažādas iespējas, kā palīdzēt un atbalstīt tos cilvēkus, kuri atgriežas no ieslodzījuma vietām. Valsts probācijas dienesta klienti 70 procentos gadījumu ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Diemžēl nereti ieslodzījums nevis pārmāca un liek laboties, bet neatgriezeniski sabojā jauniešu dzīvi un pasaules uztveri.
Kas mudina izdarīt noziegumu?
Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālā struktūrvienība veic likumos noteiktās funkcijas Aizkraukles rajona administratīvajā teritorijā. Viens no galvenajiem virzieniem, kurā darbojas Probācijas dienests, ir palīdzības sniegšana bijušajiem ieslodzītajiem, lai viņus atkal iekļautu sabiedrībā kā pilntiesīgus tās locekļus. Valsts probācijas dienesta darbinieki kopā ar bijušo ieslodzīto cenšas atrast cēloni, kāpēc tā noticis, kas cilvēku mudinājis izdarīt noziegumu un kā dzīvot tālāk, lai nepārkāptu likumu atkārtoti. Vai vienmēr vainojama sociālā vide, nelabvēlīgie ģimenes apstākļi un “nepareizie” draugi? Cilvēkam jāsaprot, ka iepriekšējā dzīve ir jāmaina, un reizēm tas nozīmē mainīt arī dzīvesvietu, draugus un pasaules uztveri. Probācijas dienesta darbinieki uzsver, ka cilvēkiem ir dota iespēja laboties un sākt jaunu dzīvi, nepieciešama tikai viņu pašu ticība un stiprs gribasspēks.
Ģimenes lielākoties novēršas
Atgriežoties no ieslodzījuma, lielākajai daļai bijušo sodīto vairs nav dzīvesvietas, dokumentu, izglītības, un liela daļa ieslodzījuma vietās ir inficējušies ar dažādām slimībām. Ģimenes lielākoties ir novērsušās un vēlas aizmirst par kādreizējo ģimenes locekli, nemaz nemēģinot izprast viņa rīcības cēloņus. Valsts probācijas dienesta darbinieki arī šādās situācijās ir saikne starp ieslodzīto un viņa radiniekiem, jo nereti runājoties izdodas pārliecināt ģimeni, ka cilvēks vēlas mainīties un nožēlo izdarīto. Būtiska problēma ir arī nodarbinātība — pēc Valsts policijas datiem, vidēji tikai 30 procentu no sodītajiem atrod darbu vai sāk mācīties. Problemātiski atrast darba devēju, kurš būtu ar mieru pieņemt darbā iepriekš sodītu cilvēku, kam nav īpašu zināšanu un prasmju. Cilvēks, kurš vairākus gadus pavadījis ieslodzījumā, kur bijis nodrošināts ar ēdienu, apģērbu un dzīvesvietu, iznākot brīvībā, nav spējīgs patstāvīgi sākt pilnvērtīgu dzīvi.
Gribasspēks ir svarīgākais
Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vadītāja Aija Tukiša, vadītājas vietnieks Egils Markuss un vecākā referente Velga Zaķe ir pārliecināti, ka sabiedrībai jāmaina stereotipi par cilvēkiem, kuri nonākuši nebrīvē, jo pēc soda izciešanas viņi atgriezīsies atpakaļ sabiedrībā. Sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, iespējams praktiski palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem, kuri nonākuši nebrīvē. Ieslodzītajiem Valsts probācijas dienesta darbinieku apciemojums un piedāvājums sadarboties pēc soda izciešanas ir stimuls laboties. Valsts probācijas dienesta darbinieki apmeklējuši Brasas, Jelgavas un Jēkabpils cietumus, kuros sodu izcieš Aizkraukles rajona iedzīvotāji. “Kad runājamies ar ieslodzītajiem un stāstām, kā varam palīdzēt, lai nenāktos atgriezties vecajā dzīvē, viņi jūt, ka par viņiem domā un interesējas. Tas ir liels stimuls saņemties, zinot, ka dzimtajam rajonam vai pagastam rūp viņu turpmākais liktenis. Mēs varam palīdzēt sakārtot dokumentus, atrast dzīvesvietu, sākt mācības, tomēr cilvēkam pašam tas jāvēlas. Gribasspēks ir svarīgākais, lai atkal neatgrieztos vecajā vidē un neatkārtotu tās pašas kļūdas,” uzskata Egils Markuss.
