Karstais laiks atkritumu savākšanai īpaši netraucē, un par pretējo sūdzas vien tie, kuri nevēlas strādāt. Un vai tad tas ir karstums? Krievijā šajās dienās vairāk kā plus 40 grādu. Ja ņem vērā jau tā mazo nodarbināto skaitu, tad karsts vai auksts — vienalga, labāk, ka ir darbs. Pārējiem vismaz lieliska iespēja nosauļoties. Karstums Totēnu izgāztuvē, kura ir netālu no Daugavas, vienīgi esot veicinājis prusaku vairošanos.
Uzņēmums “Euroconcord” savāc atkritumus Aizkrauklē, Bebros, Koknesē, Jaunjelgavā, apkalpo Aizkraukles puses lielveikalus un par darba trūkumu nesūdzas. Ar atkritumu šķirošanu, kā tas bija iecerēts, pagaidām gan nenodarbojamies, jo, lai to izdarītu, nepieciešama divu te darbojošos uzņēmumu un Aizkraukles novada domes sadarbība, piedaloties Eiropas Savienības projektos, bet šādam kopdarbam līdz šim bijusi noraidoša attieksme. Sadarbība radītu jaunas darba vietas, un iegūtu arī iedzīvotāji — maksa par apkalpošanu būtu zemāka. Kamēr vietējās pašvaldības šī jautājuma risināšanā nebūs ieinteresētas, rezultāta nebūs.
Seces atkritumu šķirošanas iecirknī pagaidām presē visā Latvijā savāktos šķirotos atkritumus. Par to, cik tas ir izdevīgi, var spriest pēc skaitļiem. Par tonnu baltās plastmasas plēves uzpircēji maksā 220 latu. Smagajā automašīnā var iekraut ap sešām tonnām. Tādēļ, lai šos atkritumus savāktu, arī 300 kilometru nav attālums. Bez maksas pieņemam arī ledusskapjus, televizorus un citu nolietotu tehniku. Lai nākotnē nodarbotos ar vietējo atkritumu šķirošanu, jāveic arī iedzīvotāju izglītošana.
Pagājušajā nedēļā Pasaules Bankas pētījumi vēstīja, ka Latvija ir pirmajā vietā “ēnu” ekonomikas līmeņa ziņā Eiropas Savienībā un vienā no pirmajām arī pasaulē. Te gan vispirms jāskatās, kas notiek augstākajās instancēs, valdībā, jo ekonomika, tāpat kā zivs, sāk pūt no galvas. Lielie skandāli “Latvenergo” lietā, arī autobusu iepirkums Daugavpils domē tam ir apstiprinājums. Tāpēc nevainosim zemnieku, kurš neuzrāda visus ienākumus, “noslēpis” divdesmit latu un devis “būtisku” ieguldījumu “ēnu” ekonomikā. Jāsāk laboties “no galvas”, un biznesa vide atbalstīs iznākšanu no ēnas saulītē.
Ļoti žēl, ka viens no Latvijas ietekmīgākajiem cilvēkiem Aivars Lembergs atteicās kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās. Viņš vienīgais ar “dzelzs dūri”varēja uzsist Šķēles, Šlesera un šobrīd spēku uzņemošā Ušakova klanam. Acīmredzot baidās kļūt par neko Saeimā un zaudēt krēslu Ventspilī. Lembergs ir biznesa cilvēks, un Rīgā viņam kā premjera kandidātam atbalsts būtu mazāks kā, piemēram, pašreizējam premjeram.
Viens no diviem Gvantanamo ieslodzītajiem ieradies Latvijā. Pēc tautības uzbeks. Protot krievu valodu un varējis izvēlēties jebkuru Eiropas valsti. Cietumā pavadījis piecus gadus un laikam jau ne bez vainas, jo amerikāņi arī nav muļķi, nevainīgu tik ilgi neturētu. Kā to novērtēs pasaule? No vienas puses, cēls, drosmīgs solis, vien kā uz to raudzīsies talibu kaujinieki? Lai arī amerikāņi maksā par izmitināšanu, latvieši noteikti izdomās veidu, kā nopelnīt, norīkojot pāris varasvīru kontrolei. Arī piederību NATO Latvija nav izmantojusi pareizi. Kā teica Lembergs, mums jau sen vajadzēja atvērt šūšanas darbnīcas un šūt karavīriem formastērpus, apavus, gatavot mēbeles. Mēs turpretī nodarbojamies ar politiku, no kuras nav nekādas jēgas.
Lielais ūdenī bojāgājušo skaits šovasar saistīts arī ar pārāk mazo publisko pludmaļu skaitu. Jūrmalā, kur glābēju darbs ir labi organizēts, nelaimes gadījumu ir mazāk. Katram klāt neizstāvēt, bet patiesībā šie skaitļi ir tikai viena medaļas puse. Ja saskaitītu tos, kuri ik dienu mirst no ielaistām slimībām tāpēc, ka nav naudas, vai kredītsaistības par veselību liek aizmirst… Manam paziņam nomira vecaistēvs, un pēc viņa nāves slimnīca radiniekiem sūta rēķinus par gultasvietas izmantošanu. Vai cilvēkam no viņpasaules jāsūta nauda savu rēķinu samaksai?
Ukrainas valdība paziņojusi, ka zemi Černobiļas tuvumā sāks izmantot lauksaimniecībā. Mana sieva ir no Ukrainas, un tajā pusē esmu bieži. Lai arī šo zonu uzskata par neskaramo, darbība tajā nav pierimusi arī iepriekšējos gados. Slāvu mentalitāte neļauj naudai zemē gulēt, ja reiz no tur atstātā var nopelnīt, jāizmanto. Šis paziņojums ir blēņas, jo Ukrainā auglīgas zemes ir pārpārēm, un pievērsties šai nav jēgas. Drīzāk tas saistīts ar kādu nelegālu darbību legalizēšanu.
Nedēļas nogalē notikusī nelaime Vācijā mūzikas festivālā “Love parade” un pasākuma aizliegšana nākotnē dos labumu kādai citai pilsētai vai valstij. Tāds cilvēku pieplūdums ir izdevīgs plašam biznesa lokam, un ko līdzīgu steigs sarīkot citi. Pats 14 gadu dzīvoju Vācijā un trīs reizes piedalījos šajā vērienīgajā pasākumā.
Sestdien Aizkrauklē viesojās Ungārijas vēstnieks Latvijā. Ja šāda tikšanās sekmētu biznesa attīstību, tad tai būtu jēga. Labi ir dziedāt un dejot ar pilnu vēderu. Lai tā būtu, jāsāk no citas puses — meklējot iespējas jaunām darba vietām. Tāpēc Latviju, arī Aiz-
kraukli, vajadzētu parādīt ne tikai kā vietu, kur dzied un dejo, bet arī kur bizness iespējams. Nevis otrā dienā pēc dziedāšanas ar slotu pa pilsētu dejot, pelnot simt latu mēnesī.
Brīvdienas centos izmantot, atpūšoties arī pludmalē Jūrmalā. Jāatzīst, ka serviss, īpaši kafejnīcās, restorānos, ir zemā līmenī. Restorānos strādā neprofesionāļi, nesmaida, un liekas, ka es viesmīlei esmu parādā. Arī pludmales netīras, smiltis piemētātas izsmēķiem. Ņēmu tukšu minerālūdens pudeli un salasīju tos, kuri man apkārt. Iebraucēji taču arī to redz un varbūt nākamreiz izvēlēsies nebraukt.
