Pēc desmit gadu pārtraukuma Lielzalves muiža, kurā līdz 2009. gadam darbojās Zalves pamatskola, atkal bija ļaužu pilna, tika rotāta eglīte un dziedātas Ziemassvētku dziesmas. Īstenojot ieceri par muižas atdzimšanu, biedrība “Sēļu klubs” tur rīkoja Ziemassvētku pasākumu.
Dzīvība bijušajā Zalves pamatskolā pamazām atgriezās šī gada pavasarī, kad autofoto orientēšanās sacensību rīkotāji jautāja “Sēļu kluba” vadītājai Ilmai Svilānei pēc kādas vietas Sēlijā, kur pasākuma dalībnieki varētu iesaistīties sakopšanas darbos. Toreiz Ilmai ienāca prātā Lielzalves muiža, kura skolas slēgšanas dēļ jau desmit gadus lēnām gāja postā. Sazinājusies ar vietējo novadpētnieci, skolotāju Ilgu Ceru, Ilma izstāstīja par savu ieceri. Vēlāk sekoja pieteikums Neretas novada domes izsludinātajā mazo projektu konkursā par Lielzalves muižas parka sakopšanu, kas tika atbalstīts. Pagājušajā gadā notika vairākas talkas, kuru laikā ne tikai sakopts un labiekārtots parks, bet iztīrītas arī izdemolētās un piedrazotās skolas telpas.
“Kad pirmo reizi Ilmai izrādīju skolas telpas un runājām par iespējām šo ēku sakopt un kaut ko te veidot, nobijos no šīs domas, jo viss izskatījās pārāk drūmi. Taču, kad pēc talkas septembrī aizslēdzu skolas durvis, apsēdos uz trepītēm un nodomāju — cik gan daudz patiesībā cilvēki var paveikt, kad vienojas kopīgam darbam,” atklāj skolotāja Ilga Cera, kura jau sen lolojusi sapni par skolas atdzimšanu, un nu guvusi atbalstu “Sēļu klubā”. Ilga Cera visu savu darba mūžu vākusi materiālus par Zalves vēsturi. Skolā agrāk bija iekārtota Zalves vēstures istaba, taču pēc skolas slēgšanas visi materiāli pārvesti uz pagasta pārvaldi.
Izrādot Ziemassvētku pasākuma viesiem skolas telpas, Ilga Cera gara acīm jau redz, kur būs vieta pionieru istabai, Zalves skolas piemiņas klasei, latvisko tradīciju un tautasdziesmu telpai, vēstures istabai. Bijušajā ēdamzālē pamazām top bibliotēka, kurai ikviens aicināts dāvināt grāmatas. Savu mājvietu te radis arī pats “Sēļu klubs”. Protams, šobrīd telpas ir diezgan nolaistas — sienu un griestu krāsa nolupusi, grīda vietām izpuvusi, logi izdauzīti, elektrība ir daļā ēkas, ūdens pagaidām nav vispār, bet dāmu apņēmība un ticība, kas viss izdosies, ir daudz lielāka par caurumiem grīdā.
Ilma Svilāne atzīst, ka paveiktais ir tikai pusprocents no tā, kas iecerēts, un viņa ir pārliecināta, ka soli pa solim izdosies Lielzalves muižu izveidot par nozīmīgu kultūrvēstures objektu ne tikai Neretas novada, bet arī Sēlijas mērogā.
“Sēlijā piļu un muižu, salīdzinot ar citiem reģioniem, nav nemaz tik daudz. Mēs gribētu, lai šī ēka kļūst par iecienītu pulcēšanās vietu gan vietējiem, gan iekļaujas arī tūrisma apritē,” piebilst Ilma Svilāne, kura kopā ar Ilgu Ceru svinību viesus fotoprezentācijā iepazīstināja ar Lielzalves muižas un pagasta vēsturi, kā arī ļāva ielūkoties sakopšanas darbu norisē. Vēlāk pie eglītes tika skandētas Ziemassvētku dziesmas, skaitīti dzejoļi un stāstītas pasakas par Lielzalves muižas velniņiem, kuri, izdzirdējuši stāstu par sevi, sāka draiskoties.
Un kas gan ir svētki bez dāvanām! Jāņa Jaunsudrabiņa “Riekstiņu” muzeja vadītāja Ilze Līduma pasniedza grāmatu par Latvijas vēsturi, kas nonāks topošajā Lielzalves muižas bibliotēkā. Saņemtas dāvanas arī telpu iekārtošanai — četras lustras un aizkari, ko atveda skolas bijusī audzēkne Mirdza Elste. Neretas keramiķe Silvija Berga-Berķe uzdāvināja svečturu komplektu. Savukārt skolotājas Ilgas Ceras audzēknis Māris atveda pilnīgi jaunu, no padomju laikiem saglabātu bungu un vālīšu komplektu pionieru istabai. Daudzi bijušie skolas audzēkņi un viesi, izstaigājuši klases un gaiteņus, vaicāja pēc ziedojumu kastītes, jo labprāt atbalstītu “Sēļu kluba” ieceri par ēkas atdzimšanu. Tas dod pārliecību, ka visiem kopā to izdosies īstenot. ◆
