Populārākā latviešu grupa “Prāta vētra” ar koncertu Jelgavā rīt, 28. jūlijā, sāks savu tūri “Vēl viena klusā daba”. Pēdējais no koncertiem būs jo īpašs — skanēs klausītāju pašu izvēlētās grupas dziesmas. Jau tagad puiši to nodēvējuši par “Zelta izlases” koncertu un pieļauj iespēju vēlāk to izlaist arī CD vai DVD formātā. “Prātnieki” uzsver, ka mājās spēlēt vienmēr ir īpaši un katrā koncertā tiek izlikta visa sirds un dvēsele. Latvijā fani ir īpaši — tauta mīl “prātniekus”, par ko liecina viņu koncertu apmeklētība. Pirmajā biļešu tirdzniecības dienā vien uz vasarā gaidāmajiem “Prāta vētras” koncertiem iztirgots desmit tūkstošu biļešu, kas pašmāju grupai ir izcils rādītājs.
— Vai tā ir stingra jūsu grupas tradīcija Latvijas koncerttūri sākt tieši Jelgavā?
Renārs: Mēs vienmēr cenšamies sākt ar Jelgavu, jo tas ir simboliski. Tā ir vieta, kur mēs paši uzaugām, kur dzima “Prāta vētra”. Ak, šausmas, jau pirms 23 gadiem — Jelgavas 1. ģimnāzijā, kur visi arī satikāmies… Vienreiz gan laikam savu tūri sākām Cēsīs, bet parasti vispirms dodamies pie jelgavniekiem.
— Kā izvēlaties pārējās pilsētas, kur koncertēt?
Māris: Šim jautājumam cenšamies pieiet pēc ģeogrāfiskā principa. Mēģinām tā, lai vismaz katrā novadā ir pa kādam koncertam, bet tālāk jau mūsu menedžmenta meitenes sazinās ar pašvaldībām un koncertu rīkotājiem. Tāpat ļoti svarīgs faktors ir iepriekšējo gadu pieredze.
Renārs: Jā, piemēram, Preiļi. Preiļos mums bija fantastisks koncerts, un šogad mēs tur atkal atgriežamies. Jaunums šovasar būs Saldus, tur koncertēsim 2. vidusskolas sporta laukumā. Vispār jāatzīst, ka šoreiz nosaukumi tām vietām, kur spēlēsim, ir fantastiski: pļava pretī Jelgavas pilij, Reņķa dārzs, Pauku priedes, 2. vidusskolas sporta laukums…
— Kā tapa jūsu tikko izlaistais albums “Vēl viena klusā daba”?
Renārs: Pirms vairāk nekā gada sapratām, ka ir laiks jaunam albumam. Rīgā, Teātra bārā, satikāmies ar potenciālo producentu Deividu Fīldu, kurš pēc tam arī kļuva par mūsu producentu. (Viņu grupa iepazinusi ar Izraēlā dzimušā un Dienvidāfrikā augušā dziesminieka Yoav starpniecību. Viņš pirms pāris gadiem iesildīja “Prāta vētras” koncertus Latvijā — red.) Viņu piesaistījām kā tādu virsuzraugu.
Pēdējā laikā mēs izvēlamies kādu pieredzējušu producentu, kas palīdz noteikt muzikālo virzienu. Mums pašiem ir idejas, kā tas viss varētu skanēt, bet jauki, ka ir kāds no malas ar pieredzi un kas šo procesu nedaudz uzmana. Pēc sarunas Deivids atklāja, ka mēs tomēr vēl neesam īsti gatavi albuma rakstīšanai. Viņš saprata, ka ir jāatrod vieta, kur mēs varētu pabūt tikai kā grupa, nevis satikties Rīgā uz mēģinājumiem. Ka mēs varētu aizbraukt kaut kur tālāk un koncentrēties tikai uz dziesmu radīšanu un ierakstīšanu — kur nebūtu ģimenes lietu, nelūztu mašīnas, neplīstu ūdensvadi, nebūtu jāiet uz veikalu un tā tālāk. Nu, lūk, viņš ierosināja braukt uz Ameriku, uz Hadsonas pilsētiņu, kas ir 200 kilometru no Ņujorkas. Tā ir pilsēta ar ļoti interesantu vēsturi — pirms vairākiem gadsimtiem tur apmetušies vaļu mednieki un valdījusi liela uzdzīve, bet pēdējā laikā tur mitinās mākslinieki. Pilsētiņa ir ļoti mākslinieciska ar ārkārtīgi interesantu auru, nedaudz spocīgu, bet ļoti patīkamu. Uz turieni braucām divas reizes tieši radīt dziesmas jaunajam albumam. Mēs tās nosaucām par radošajām nometnēm.
Vienai otrai dziesmai jau pirms tam bija kādas versijas, piemēram, Mārim bija ļoti daudz labu iestrāžu, no kurām arī tapušas dziesmas “Lantern”, “Starp citu” un “Violet”. Lielākā daļa albuma dziesmu, faktiski gandrīz visas, Amerikā arī tika saliktas kopā. Vispār tur sakoncentrējušies ļoti radoši pastrādājām un paši brīnījāmies, cik labi mums iet.
Jānis: Jā, pirmajā reizē neticami — radās astoņas jaunas dziesmas! Atbraucām mājās un paši brīnījāmies, ka nekad tā nav bijis. Deivida plāns nostrādāja.
Renārs: No 17 dziesmām albumam atlasījām 12. Tur bija ļoti liela ņemšanās un savstarpēja balsošana, kura nu tiks albumā. Dziesmu atlasīšana notika arī pēc konsultācijām. Viegli negāja, jo visas taču bija feinas (smejas). Daudz strādājām pie dziesmu aranžējumiem. Visa grupa sadalījāmies divās komandās. Vienā apvienojās Kaspars Roga un Ingars Viļums, kuri sevi nosauca par “Speis masteriem” (kosmosa valdnieki — red.). Savukārt mēs, trīs pārējie grupas čaļi, klajā nācām ar ļoti oriģinālu komandas nosaukumu “Trīs persiku pusītes” (sirsnīgi smejas). Abas komandas ņēmām vienu gabalu, piemēram, dziesmu “Ko tu vēl domā”, un mēģinājām pārsteigtu otru komandu ar savu dziesmas aranžējumu, ko vērtēja Deivids. Un bija ļoti interesanti rezultāti! Šīs pieminētās dziesmas duelī uzvarēja Kaspara komanda, un tā versija, ko dzirdat albumā, ir viņu aranžējums.
Jānis: Kas zina, kas zina, varbūt paies kāds laiciņš un parādīsies dziesmu otra versija.
Renārs: Jā, pēc kāda laika mēs tās varētu ievietot mūsu mājaslapā. Nu, lūk, tas bija vēl tāds sagatavošanās posms pirms paša galvenā fināla, kas notika Oksfordā Anglijā, kur arī pabeidzām ierakstīt albumu.
— Kaspars Roga ir “Prāta vētras” galvenais klipu scenogrāfs, videorežisors un mākslinieks. Šīs zināšanas kaut kur īpaši apgūtas vai tas ir iedzimts talants?
Kaspars: Varētu jau iztikt bez šiem skaļajiem nosaukumiem (smejas). Protams, mans tētis, kurš dzīvo un strādā Jelgavā, ir diplomēts mākslinieks (Uldis Roga — red.), un skaidrs, ka šis mākslinieciskais piesitiens kaut kādā veidā man ir asinīs. Augstākā skola, kur to esmu apguvis, ir dzīve. Biju iestājies Kultūras akadēmijā, bet acīmredzot tas nebija man. Pirms daudziem gadiem viss sākās ar manu klasesbiedru Raivi Zigmundu, kurš tagad ir Ānes kultūras nama direktors. Sveiciens Raivim! Tieši viņš mani ievilka savās mazajās īsfilmiņās, sākumā tur iesaistījos kā aktieris, bet vēlāk jau viņš respektēja manas idejas. Tad, kad vēl “Prāta vētrai” blakus muzicēšanai bija visādas papildu profesijas, televīzijā NTV—5 strādāju par ziņu operatoru. Un, redziet, es varēju dabūt kameru no televīzijas. Toreiz tas nemaz nebija tik vienkārši kā tagad — ja tev ir “Canon” fotoaparāts, tad būtībā klipu var uzfilmēt uzreiz, tomēr tolaik tāda lieta kā kamera, lai filmētu videoklipu, bija liela lieta (smaida).
Jānis: Atceries, dziesmai “Lidmašīnas” klipu mēs filmējām vēlu vakarā pēc ziņu raidījuma. Pa nakti braucām, dejojām un filmējām.
Kaspars: Mums ir bijuši arī no malas paņemti ārzemju režisori, arī latviešu režisori bijuši, piemēram, ļoti laba sadarbība mums izveidojusies ar Aivaru Čivželi, kas ir videoklipa “Četri krasti” autors. Tas vēl joprojām ir “Prāta vētras” visdārgākais — lielbudžeta — klips, kas pabijis arī MTV rotācijā. Tāpat ir cilvēki, kas arī pašreiz ar mums kopā taisa klipus, arī mani bijušie kolēģi no televīzijas laikiem.
— Vai albums “Vēl viena klusā daba” tiks ierakstīts arī angliskajā versijā?
Kaspars: Jā, ir jau darīts. Tas gan nav nopērkams veikalos, bet internetā dzirdamas dziesmas arī angliski. Pēc Latvijas tūres mums sāksies lielāka sadarbība gan ar Krieviju, gan ar rietumiem, tad šī albuma angliskā versija varētu parādīties arī taustāmā formā.
— Koncertturnejā jūs iesildīs kādi viesmākslinieki?
Renārs: Jā, varam atklāt, ka šogad kā mūsu īpašie viesi un iesildītāji būs latviešu emocionāli intelektuālā poproka grupa “The Sound Poets”, kas spēlē skaistu, mūsdienīgu, melodisku mūziku gan latviešu, gan angļu valodā. Turklāt mūsu basģitārists Ingars savulaik arī spēlēja šajā grupā. Viņi mūs uzrunāja, un mēs piekritām.
— Amatieru čempionāts minifutbolā “Mītava open” šogad sakrīt vienlaikus ar “Prāta vētras” koncerttūri. Vai tas nozīmē, ka šogad futbolā jūs neredzēsim?
Māris: Jā, šogad viss sakrīt, tāpēc līdzi varēsim just tikai no malas.
— Vai šīgada Eiropas čempionātam futbolā arī pasekojāt līdzi?
Visi: Protams, protams, kā tad bez futbola!
Kaspars: Mums pat bija totalizators — likām likmes uz saviem favorītiem.
Renārs: Tur bija pat vairāk — mēs likām likmes uz konkrētām spēlēm un rezultātiem, pēc tam arī uz pusfinālu un finālu. Pēdējo spēli noskatījāmies uz lielā ekrāna Dņepropetrovskā Ukrainā, kur mums bija koncerts.
Jānis: Piemēram, mana favorīte līdz pat finālam bija Vācija, un bija ļoti liels pārsteigums, ka Holande šogad ir tik švaka.
Renārs: Man patika, kā spēlēja Portugāle. Fascinēja, ka vienai no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm ir tik lieliska komanda.
— Šovasar Latvijā ierodas vairākas liela mēroga popzvaigznes. Vai plānojat apmeklēt viņu koncertus?
Māris: Uz Braiena Adamsa koncertu neiznāca aiziet, jo tieši tad bijām Ukrainā. Vēl būs Lady Gaga… Droši vien, ka ir vērts un varētu mēģināt aiziet uz viņas koncertu.
Jānis: Ja Latvijā viesojas tādi mākslinieki, nevajag slinkot un jā-aiziet uz koncertiem. Mēs paši ceļojam uz tālākām valstīm un klausāmies grupas, kas mums patīk, un tad, kad atbrauc pie mums kāds — arī labprāt aizejam, ja vien ir brīvs vakars. Šovasar Latvijā ir ļoti daudz dažādu vasaras pasākumu, un cilvēki, plānojot savu budžetu, skatās. Piemēram, pusaudži dīc, ka vajag iet uz Lady Gaga, bet savukārt vecāki domā, ka jāaiziet uz “Prāta vētru”, tāpēc laikus viss jāsaplāno.
— Pēdējos gados īpaši daudz koncertējat Krievijā. Kāpēc?
Jānis: Tur mums ir labi draugi un daudz fanu. Jā, fanu bāze tur ir vienkārši lieliska!
Māris: Tā nav tikai Krievija, arī Ukraina, Baltkrievija…
Kaspars: Arī Kazahstānā jau jūtamies gaidīti. Faktiski, visu postpadomju bloku esam jau tā riktīgi iekarojuši.
— Par atkārtotu startu “Eirovīzijā” neesat domājuši?
Kaspars: Nu, redzēs, Renārs domā startēt, un mēs atbalstīsim viņu ar “Joka pēc alfabēts” (skaļi smiekli). Bet, ja nopietni, tad vienā upē divreiz neiekāpsi un šobrīd tādas iekšējās vēlmes vai sajūtas, ka to vajadzētu darīt, noteikti nav. Galu galā tā ir platforma, kur cīnīties un pierādīt sevi jaunajiem māksliniekiem.
— Pēc diviem gadiem “Prāta vētrai” apritēs 25, vai klausītāji un jūsu atbalstītāji var gaidīt kādu pārsteigumu?
Kaspars: Jūs domājat baļļuku? (Smejas.)
— Nu, piemēram, 2004. gada koncertierakstu “Veronika” varētu izdot DVD formātā…
Jānis: Eu, tā nav slikta doma, ko? (Vēršas pie pārējiem.) Interesanti.
Renārs: Jā, nu, varētu būt, varētu būt (aizdomājas)… Nu, mēs neesam lieli svinētāji un arī kaut kā īpaši savas jubilejas neatzīmējam, bet kāpēc gan ne?
Māris: Nē, es nezinu, ko viņi tur domā. Goda vārds, es nesolu, ka kaut kas tāds varētu būt, drīzāk nekā tāda nebūs.
Kaspars: Nē, mēs noteikti padomāsim.
— Arī vecie vidoklipi gaida, kad tos skaisti satilpinās vienā DVD formātā un izdos…
Kaspars: Padomāsim…
Māris: Par to vēl var padomāt.
Renārs: Bet no otras puses — pēc diviem gadiem vispār tāds CD vai DVD formāts nebūs nekas. Visus videoklipus “YouTube” var noskatīties.
— Kāpēc šogad izvēlējāties spēlēt “Skonto” stadionā, ne Mežaparkā, kur vietu būtu vairāk?
Renārs: Stadions. Interesanti. Tribīnes. Jāņem vērā, ka 300 — 400 tūkstošu no Latvijas ir aizbraukuši. Mums tas tomēr jāņem vērā. Kā arī tāpēc, ka Mežaparkā esam koncertējuši jau divas reizes pēc kārtas — gribas kaut ko pamainīt. Kā arī gribējās atlikt to saucienu “trīs lietas labas lietas”, proti, trešo Mežaparku uz vēlāku laiku. Šogad lai Lady Gaga tur izplosās un tad mēs (smaida).
— Kur palicis “Prāta vētras” fanu klubs?
Kaspars: Mūsdienās fiziski fanu klubs tomēr darbojas citādi — sociālās vietnes, “feisbuki”, domubiedru grupas, kur cilvēki atrod cits citu un runā par saistošām lietām. Tā, kā tas bija pirms gadiem, kad mums bija fanu saieti un spēlējām īpašus koncertus, vairs nav. Mūsdienās, kad tik ļoti apgūts internets un ir daudz iespēju caur to komunicēt, fanu klubs kā tāds vienkārši nedarbojas. Faktiski tas nekur nav pazudis, bet transformējies.
Māris: Fanu klubs ir arī fanu lieta, mēs to varam atbalstīt vai veicināt, bet tas ir apvienojums, kur darbojas paši savā starpā, un tā ir viņu lieta.
Renārs: Kādreiz internetā bija tāda vietne “Oranžais forums”, kas kādu brīdi vairs nav aktīvs, bet tur virtuāli tikās “Prāta vētras” un “Brainstorm” fani no visas pasaules. Šogad pirms koncerta “Skonto” stadionā mums būs tikšanās ar šiem faniem no daudzām pasaules valstīm. Viņi ir saorganizējušies, atbrauks un vēlas tikties ar mums.
— Šķiet, jūsu pēdējais šīgada koncerts Latvijā “Swedbank” klientiem būs īpašs…
Kaspars: Jā, tas pamatīgi atšķirsies no tūres koncertiem tieši satura dēļ. Programma būs bankas klientu izvēlēta, un mēs to arī spēlēsim.
Jānis: Tā noteikti būs mūsu grupas labāko dziesmu izlase, un reāli to varētu arī taustāmi izdot.
Kaspars: Bet DVD formātam mums ir plānots nofilmēt koncerttūres pēdējo koncertu 17. augustā “Skonto” stadionā, un tas varbūt arī iznāks kā “Vēl viena klusā daba” videoieraksts.
