Lai sekmīgi veiktu Pļaviņu HES un Ķeguma HES plānotos remontdarbus, no 1. līdz 30. septembrim tiks pazemināts ūdenslīmenis Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES dambja augšas bjefā.
Lai sekmīgi veiktu Pļaviņu HES un Ķeguma HES plānotos remontdarbus, no 1. līdz 30. septembrim tiks pazemināts ūdenslīmenis Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES dambja augšas bjefā. Ūdenslīmenis pakāpeniski tiks pazemināts līdz 30,40 metru atzīmei.
Lai uzlabotu hidrotehnisko būvju drošumu, “Latvenergo” katru gadu veic Daugavas hidroelektrostaciju dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošanu ūdenslīmeņa mainīgajā zonā, to plānojot hidrotehniskajām būvēm piemērotākajā gada laikā.
Pļaviņu HES būvei veiks atvadkanāla dziļuma mērījumus, pēcjoslas betona virsmu apskati un augstuma marku nivelēšanu, kā arī pārbaudīs hidrobūvju zemūdens daļas lejas bjefā. Pļaviņu HES atvadkanāls un pēcjosla ir aiz hidroelektrostacijas, kur ūdens izplūst no turbīnām. Visi šajā zonā veiktie mērījumi un hidrobūves zemūdens daļu pārbaudes rezultāti “Latvenergo” speciālistiem sniegs papildu informāciju par hidrobūvju drošību.
Vērtējot, cik liela ūdens atkāpšanās zona būs vērojama katrā pašvaldībā Daugavas krastos iekārtotajās pludmalēs, “Latvenergo” speciālisti informē, ka tas atkarīgs no krastu reljefa, stāvuma vai lēzenuma. Atkarībā no upes krastu reljefa ūdens atkāpšanās no normālā līmeņa var svārstīties robežās no 50 centimetriem līdz vairākiem desmitiem metru. Jo krasts ir stāvāks, jo mazāks attālums no krasta malas līdz ūdenim būs pēc tā līmeņa pazemināšanas, jo krasts ir lēzenāks, jo tālāk no krasta līnijas būs sasniedzams ūdens.
Ūdenskrātuves ietekmes zonā pašvaldībās esošajās pludmalēs iedzīvotājiem jāsamierinās ar ūdenslīmeņa pazemināšanos un jāņem vērā iepriekšējo gadu pieredze. Iedzīvotājiem jāievēro visi drošības pasākumi un informējošās zīmes, kas aizliedz cilvēkiem izvietoties uz nogāzēm.
Ūdenslīmeņa pazemināšana saskaņota ar Latvijas Republikas Vides ministrijas Valsts vides dienestu. “Latvenergo” cer uz situācijas izpratni.
