Šodien, 13. novembrī, aprit 10 gadu, kopš stājies spēkā Administratīvi teritoriālās reformas likums. Kad reformai pieliksim punktu?
Pēc Skrīveru pagasta un Aizkraukles novada pašvaldības vadītāju uzklausīšanas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā otrdien pavīdējušas cerības, ka deputāti varētu piekrist atsevišķa Skrīveru novada izveidei.
Pašlaik Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) piedāvātajā 96 novadu modelī Skrīveru pagastu plānots iekļaut Aizkraukles novadā, neraugoties uz to, ka Skrīveru pašvaldība atbilst visiem pašas Saeimas pieņemtajiem novadu izveides kritērijiem. Iepriekš, uzklausot neapmierināto Latgales pašvaldību pārstāvjus, komisijas deputāti balsojuši nekonsekventi, tādēļ nolēma nepieņemt lēmumu pirms visu ar pēdējās novadu kartes versiju neapmierināto pašvaldību pārstāvju uzklausīšanas.
Arī lēmums par Skrīveru novada izveidi komisijā netika pieņemts, bet deputātu izteikumi liecina par labu tam. Labvēlīgi izklausījās pat Tautas partijas (TP) pārstāvju izteikumi, kas allaž bijusi pret 96 pašvaldību modelī neiezīmētu novadu izveidi. TP deputāts, bijušais pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis bilda, ka priekšlikums par Skrīvera novada izveidi „ir pirmais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikums likumprojektā, par kuru vērts diskutēt”. TP deputāts Jānis Lagzdiņš kā galveno argumentu novada izveides atbalstam nosauca Skrīveru pašvaldības finansiālo spēcīgumu un to, ka tā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad iemaksājusi 23,4 tūkstošus latu, tas ir, 1,7% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. ”Runa ir par divām finansiāli spēcīgām pašvaldībām (arī Aizkraukles novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā vairāk kā 0,5 miljonus latu), un šis ir svarīgs faktors,” piebilda J. Lagzdiņš. Pielaidīgs kļuva pat RAPLM valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis, sakot, ka viņš neapšauba Skrīveru spēju būt patstāvīgiem, piebilstot, ka perspektīvā, apvienojoties ar Aizkraukles novadu, viņi tomēr būtu ieguvēji.
Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētāja Gunta Lisenko argumentēja, ka iedzīvotāji pieraduši saņemt pakalpojumus uz vietas, pašvaldībā ir viss nepieciešamais tās funkciju nodrošināšanai, savukārt Aizkraukles novada mērs Vilnis Plūme bilda, ka „saimnieciski pareizāk būtu bijis apvienoties, bet cilvēciski un vēsturiski viss izskatās savādāk”.
Skrīveri ir arī viena no tām pašvaldībām, kas administratīvi teritoriālo reformu apstrīdējusi Satversmes tiesā, kuras lēmums gaidāms nākamā gada janvārī.
Galīgo lēmumu par novadu karti pieņems visa Saeima.
Gunta Lisenko, Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētāja:
— Šī bija pirmā reize, kad mums bija iespēja paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu. Pirms tam vairākas reizes mēģināju tikties ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Zalānu, tas nebija iespējams.
Tomēr diskusiju laikā neradās pārliecība, ka novadu karti pieņems demokrātiski. Visdrīzāk partijas “no augšas”, pieņems galīgo lēmumu. Tika meklēti dažādi argumenti, lai nepiekristu Skrīveru viedoklim, piemēram, ka pagastā ir par daudz pensionāru, kā arī ir tikai viena skola. Bet nopietnu argumentu komisijai nebija.
Pēc reformas būs vēl lielāks haoss. Jau tagad ar finansēm un projektiem valstī ir daudz nekārtību, tagad klāt vēl nāks pašvaldības, bet pēc tam vainīgie būs novadu vadītāji. Vispār situācija ir ļoti smaga un pat bezcerīga. Finansējums tiks samazināts, turklāt naudas izlietojumu būs grūtāk kontrolēt. Lauki paliks tukšāki, tie kļūs par vasarnīcu rajoniem.
Komisija pagaidām nekādu lēmumu nepieņēma, to darīs tikai tad, ka uzklausīs visas pašvaldības.
Diskusija bija, bet rezultāta vel nav!
Vilnis Plūme, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs:
— No ekonomiskā un saimnieciskā viedokļa raugoties pareizāk būtu apvienoties. Mēs viens otru papildinātu.
Tomēr jāņem vērā, ka Skrīveriem ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas, un tas veicina cilvēku pašnoteikšanās vēlmi. Tāpēc, domāju, apvienošanās process vairāk ir psiholoģisks jautājums.
Komisijas locekļi tikšanās laikā arī neuzstāja uz apvienošanos. Uzskatu, ja Skrīveri negrib to darīt, tad arī nevajag. Vairākums komisijas locekļu bija par to, ka, Skrīveri var būt kā novads. Katrā ziņā nopietnu argumentu un pretinieku tam nebija.
Nesaprotu, kāpēc netika pieņemts iepriekšējais modelis, kurš jau bija izstrādāts?!
Jautāja Jānis Ozoliņš
