Esmu pārliecināts, ka lielai daļai lasītāju “Staburags” patīk.
Esmu pārliecināts, ka lielai daļai lasītāju “Staburags” patīk. Citādi “Staburags” nebūtu viens no abonētākajiem reģionālajiem laikrakstiem Latvijā. Tā tirāža pēdējos trijos gados palielinās — neraksturīgi situācijai, kad rajona iedzīvotāju skaits sarūk, jaunatnes lasīšanas paradums mazinās, informācijas jomā ar preses izdevumiem sācis konkurēt visuvarenais internets un nebeidzamie televīzijas seriāli. Tie lauku ļaudīm liek aizmirst ganībās govi un pilsētniekiem — izvest pastaigā suni vai zupas katlu uz plīts. Uz tik lielu “ietekmi” mēs nepretendējam. Taču esam patiesi gandarīti, ka “Staburags” ir daļiņa no jūsu ikdienas, interesants laika kavēklis brīvbrīdī, padomdevējs saimnieciskās lietās, oponents diskusijās un viedokļu dažādības paudējs.
Iespējams, daudziem “Staburags” nepatīk, taču vienalga lasa. Varbūt patiktu vēl lielākam skaitam, ja būtu lētāks. Līdzīgi kā ar ceļojumu, par kuru atmiņas ir spilgtākas, ja taupības nolūkā pēc tā nav jāsavelk josta.
Vai arī interesanta laikraksta lasīšana nav līdzīga ceļojumam, piemēram, no leišmales līdz Vidzemes augstienei? Protams, “Staburaga” rakstu ģeogrāfija ir vēl plašāka, jo nebeidzas Aizkraukles rajonā un arī ne Latvijā. Ārzemēs, izmantojot interneta iespējas, “Staburagu” regulāri lasa 80 mūsu tautiešu visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pasaule, šķiet, kļuvusi mazāka, tālumi aizsniedzamāki. Un “Staburags” ir kā pavediens starp cilvēkiem, notikumiem, senlaikiem, mūsdienām un nākotni.
