Skrīveriete Velga Rēķe ar nepacietību gaida pavasari. Ne tikai tāpēc, ka marta beigās ir viņas dzimšanas diena, bet šajā laikā mostas daba, un līdz ar sauli noskaņojums vienmēr ir možāks. Istabās uz palodzēm un galdiem jau sazēluši saimnieces sētie tomātu un paprikas stādi, drīz sāksies arī dārza darbi.
Māju būvē pamazām
Savā mājā, kas Skrīveros izvietojusies kalnā un tāda paša nosaukuma ielā, jubilāre ar vīru Jāni kopā saimnieko no 1984. gada. Ģimene pirms tam dzīvojusi Pļaviņās un Aizkrauklē, tomēr savu māju gribējuši tieši Skrīveros, jo iepatikusies šī vieta. Savulaik gan bijis grūti te iegādāties zemesgabalu, būvmateriālu izvēle — nabadzīga, tāpēc cēluši pēc iespējām. Velgas kundze atzīst, ka viņu māja ir kā Rīga — nekad nav gatava, bet vietām jau vajadzīgs remonts.
Rosīšanās dārzā joprojām ir Velgas kundzes aizraušanās. Citādi arī nevar, jo gribas gan puķes pie mājas, gan dārzeņu dobes. Kur vien veries — viss glīti sakopts. Rūpes prasa arī abas siltumnīcas, kur ienāksies tomāti. Pērn padevusies bagātīga šo dārzeņu raža, un Velgas kundze sagatavojusi ap simts litru tomātu sulas, kā arī daudz dažādu konservu. Pietika pašiem un bērnu ģimenēm.
Visu mūžu ēdināšanā
Visu savu darba mūžu Velga Rēķe bija saistīta ar sabiedriskās ēdināšanas jomu. Viņu noteikti atceras tie cilvēki, kuri mēdza iepirkties bijušajā kulinārijas veikalā Aizkraukles universālveikala ēkā. Tur nostrādāts desmit gadu, un tā bija Velgas kundzes pēdējā darbavieta. Sākās juku laiki, un pirms pensijas vajadzēja meklēt citu nodarbošanos. Arī tad dārzs bija jubilāres lielākais atbalsts, jo stādīti un pārdoti dažādi daudzgadīgie augi. Velgas kundze teic, ka nu jau šī nodarbe būtu jābeidz, bet tomēr vēl iedēstīts nedaudz klinteņu. Būs radiem un paziņām vai dāvinās Likteņdārzam.
Noauž meitai pūru
Acīmredzot tāpēc, ka labāk patīk kustēties, Velgas kundze nav liela televīzijas cienītāja. Seriālus viņa vispār neskatās, bet ziņas gan labprāt. Viņa atzīst, ka viss ir kārtībā, ja neseko līdzi politikai. Vakaros viņa labprāt kaut ko palasa. Bieži gan grāmatas nopirkt nevar atļauties, tāpēc tām mainās gan ar meitu, gan vedeklu.
Vaļasbrīžos jubilāre ada zeķes. Viņas darinājumu pietiek visai kuplajai saimei. Meitas ģimenē znots un abi mazdēli ir mednieki, tā ka siltu zeķu viņiem vajag daudz. Jubilāres meita Elita ar ģimeni dzīvo Vietalvas pagasta Odzienā, bet dēls Oskars — Pļaviņās. Velgas kundzei ir četri mazbērni — puiši vien! Savukārt māsai tikai mazmeitas. Tā ka dzimtā tomēr esot līdzsvars.
Savulaik, dzīvojot Pļaviņās, jubilāre kultūras namā darbojusies aušanas pulciņā un apguvusi šo prasmi. Aust gan iznācis lielākoties tikai naktīs, jo dienā un vakaros bijis darbs un mājas rūpes. Savus pēdējos darbiņus Velgas kundze uzdāvināja meitai kāzās un pie stellēm vairs nav sēdusies. Viņa vēl saglabājusi dvieļus un galdautus, ko audusi vecmāmiņa.
Torte katrā
jubilejā
Kad vēl dzīvojuši Aizkrauklē, biežāk apmeklējuši kultūras pasākumus, bet tagad dodas vien tad, ja ģimene kaut kur aizvizina. Velgas kundze ar labām domām atminas savā mūžā vienīgo ekskursiju uz ārzemēm vēl padomju gados. Trīs nedēļas pavadītas ceļojumā pa Bulgāriju. Kāpts kalnos un baudīta atpūta pie jūras. Skaisti bijis, bet pēc laika vienalga ilgojusies pēc mājām. Tur arī bijusi iespēja iegādāties dažādas lietas, ko pie mums vēl nepazina, piemēram, saliekamos lietussargus.
Velgu Rēķi bērni un mazbērni bieži apciemo, un arī viņa pa reizei aprauga savējos. Lielajā 70 gadu jubilejā visi atkal tiksies, un viņa galdā cels pašas gatavotu cienastu. Tad, kad svētku reize kādam no viņas mīļajiem, ierasts, ka Velgas kundze cep torti. Mazdēli atzīst, ka tā ir visgardākā.
