“Katram gadalaikam ir sava puķe, mārtiņroze pavasarim nepiestāv,” uzskata Veronika Igovena no Bebriem.
“Katram gadalaikam ir sava puķe, mārtiņroze pavasarim nepiestāv,” uzskata Veronika Igovena no Bebriem. Viņas istabā narcises uzzied vēl pirms pavasara dabā.
Tirgum un priekam
Veronika Igovena ir pensionēta matemātikas skolotāja, bet kopš aiziešanas pensijā viņa kļuvusi par puķu audzētāju. “Pensionāram taču jāatrod kāda skaista nodarbe,” pauž Veronikas kundze. “Puķes man allaž patikušas, un tagad esmu iemācījusies panākt, lai tās man ziedētu visu gadu. Savam priekam. Mazlietiņ arī peļņai. Agrāk, kad citi ziedus audzēja un veda pārdot uz Krieviju, mans “tirgus” bija tepat, un arī tagad paziņas zina — ja vajag puķi, man tā ir. Vēl pērn ziedus nesu uz privātveikalu tepat pagastā, tagad vairs nē. Ziedus dāvinu savējiem — vedeklai, mazmeitai, draudzenēm. Ja kāds atnāk ciemos, tukšā prom nepalaižu.”
Grāmata ierosmei
Viņa stāsta, ka ierosmi pievērsties puķu audzēšanai pirms apmēram divdesmit gadiem devusi kolēģu uzdāvinātā grāmata “Sīpolpuķu uzziedināšana”. Pirmo gadu gan iecere jau ziemā uzziedināt sīpolpuķes neizdevās, jo puķpodos iestādītās narcises sapuva. Pamazām mācoties un apgūstot puķkopības niansītes un gudrības, amats bija rokā.
Kāda tad ir uzziedināšanas “recepte”? “Narcises, kuras puķudobē augušas trīs gadus, pavasarī izroku un sīpolus šķiroju pēc lieluma,” stāsta Veronikas kundze. “Mazākos sīpoliņus izmetu, vidējos stādu dobē, bet lielākos atlieku ziedināšanai. Tos izžāvēju un oktobra sākumā stādu kastēs. Lielu uzmanību pievēršu tam, kādā valdošajā zvaigznājā puķes stādīt, jo tas ietekmē ziedēšanu. Vislabāk uzzied Auna un Lauvas zīmē stādītās puķes. ”
Stādi trijās nedēļās iesakņojas. Kad sāk salt, stādījumus ieziemo — uzber kūdru, pārklāj plēvi un kādu siltumizolējošu materiālu, piemēram, sausu sienu, un kastes atstāj dārzā. Istabā pirmo kasti ienes pirms Ziemassvētkiem. Saimniece rūpīgi pieraksta, kad sīpoli stādīti, kad kastes jānes istabā, kad un cik ziedu uzziedējuši.
Dāvana vārdadienā
“Šogad pirmās narcises uzziedēja manā vārdadienā — 4. februārī. Vēlāk tās uzzied pa kārtai — ik pēc 15 dienām,” stāsta Veronikas kundze. Viņa piebilst, ka jebkurā darbā “iekrīt azartā” — vai tā būtu grāmatas lasīšana, rokdarbi vai puķu audzēšana, un ik rītu pirmais darbiņš ir paskatīties, kas notiek “puķu dārzā”, par kādu pārvērsta viena pensionāres dzīvokļa istaba. Tajā ir arī dienasgaismas lampa, lai stādiņiem pietiktu gaismas.
Veronikas kundze atklāj, ka viņai puķes zied visu gadu, izņemot decembri. Rudens pusē viņa ar īpašu rūpību no salnām sargā mārtiņrozes un krizantēmas, tās zied siltumnīcā, bet vēlāk istabā. Vasarā saimnieces dārzā uzzied visa puķu buķete — rozes, lilijas, gladiolas. “Citi jau saka: Igovenai dārzā nekā nav, tikai puķes,” smej Veronikas kundze. “Taču tā jau gluži nav, arī kādu kartupeli un dārzeni izaudzēju.”
Viņa atzīst: katram ziedam ir savs laiks, un arī pati priecājas, ja pavasarī viņai dāvina narcises, bet rudenī — mārtiņrozes. “Turklāt pašas audzētām puķēm piemīt kaut kas īpašs, tās patīk dāvināt citiem,” saka Veronikas kundze.
