Esmu kā uzziedējis pūpolzars jaunai dzīvei. Otrdien sākās pavasaris, un tā bija gada maģiskākā diena, kad visapkārt virmoja spēcīga enerģija. Tā astrologi apgalvoja. Enerģiju smēlos spaiņiem. To bija vienkārši izdarīt. Visu dienu bija jādomā labas domas. Neslēpšu, brīžiem jau noklīdu no labo domu ceļa. Kā lai es, piemēram, domāju labas domas, ja Rozālijai rēķins par apkuri ir krietni mazāks nekā man? Man ir tāds, it kā es dzīvotu Antarktīdā. Savukārt kaimiņiene bija aizbraukusi uz sanatoriju, bet par kādiem līdzekļiem? Varbūt viņai algu maksā aploksnē, visu laiku gan stāsta, ka saņem minimālo algu. Nemierīgs prāts arī par Indriķi — viendien teica, ka Lieldienās braukšot ciemos pie drauga Georga uz Rīgu. Bet ja nu Georga vietā tur ir kāda “ģeorģīne”? Cik dzirdēts gadījumu, ka iepazīstas internetā un aizskrien pie jaunākas! Un, ja vēl salasās “Privātās Dzīves” ainiņas, kuras tā vien mudina pārmaiņām? Redz, kā tas smukais dakteris Hosams Abu Meri arī vienu Lindu pret otru nomainīja! Taču ilgi neļāvos drūmajām domām, jo ezoteriķu “instrukcijā” bija rakstīts, ka šajā dienā nevajag kļūt bēdīgiem, jo pretējā gadījumā Visuvarenais tevi nelutinās. Es nezinu, kas ir viņa plānos, bet es pati sāku sevi lutināt — aizgāju gulēt mazliet vēlāk nekā vistas un no rīta pamodos moža kā pavasara saulīte!
Izabella
