Četru gadu laikā (1998.—2001.) 99 ārvalstnieki Latvijā lūguši patvērumu, apgalvojot, ka dzimtenē viņus vajā rases, tautības vai reliģiskas pārliecības dēļ. Astoņiem no viņiem Latvijas Bēgļu lietu centrs piešķīris bēgļa statusu.
Četru gadu laikā (1998.—2001.) 99 ārvalstnieki Latvijā lūguši patvērumu, apgalvojot, ka dzimtenē viņus vajā rases, tautības vai reliģiskas pārliecības dēļ. Astoņiem no viņiem Latvijas Bēgļu lietu centrs piešķīris bēgļa statusu.
Patvēruma meklētāju plūsma pieaugs
Eiropas un Latvijas bēgļu lietu speciālisti prognozē, ka tuvākajos gados patvēruma meklētāju skaits Latvijā jūtami pieaugs. “Pagaidām grūti prognozēt, cik daudz pieteikumu Latvija saņems, taču kāpumu varam sagaidīt 2004.—2005. gadā,” atzina Latvijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta direktore Baiba Biezā.
Nenoliedzami patvēruma meklētāju plūsma uz Latviju būs saistīta ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) — Eiropa Āzijas un Āfrikas valstu pilsoņiem ir miera, drošības un labklājības osta. Iestājoties ES, Latvija kļūs par savienības robežvalsti, tādēļ mums sāksies specifiskas imigrācijas problēmas. ES dalībvalstī Somijā ik gadu ierodas 1000—3000 patvēruma meklētāju, bet tikai 3% piešķir bēgļa statusu.
Kā oficiāli kļūt par bēgli Latvijā
Līdz šim lielākā daļa patvēruma meklētāju Latvijā ierodas pa nelegāliem ceļiem. Tikai 5 no 110 cilvēkiem jau uz valsts robežas deklarējuši, ka vēlas Latvijā iegūt bēgļa statusu. Daudzi vispirms aizturēti kā nelegālie imigranti un tikai pēc tam izmantojuši iespēju un iesnieguši pieteikumu bēgļa statusa iegūšanai. “Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem ierodas valstī bez dokumentiem,” stāsta B. Biezā. “Teorētiski jau tiek sagaidīts, ka patvēruma meklētājs, ierodoties valstī, uzreiz atklāj savus patiesos nodomus, nevis padzīvo un tikai pēc kāda laika iesniedz pieteikumu. Nav aizliegts arī uzturēties Latvijā trīs mēnešus ar vīzu un tikai pēc tam doties uz Bēgļu lietu centru.”
Uz pieteikuma izskatīšanas laiku ārvalstnieki var apmesties “Muceniekos”, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kur viņiem dod gultasvietu, kā arī Ls 1,50 dienā pārtikai.
Tā kā Latvijā patvēruma meklētāju ir maz, iesniegumus izskata divās nedēļās. Maksimālais termiņš var būt gads un trīs mēneši. Bēgļu lietu centram ir tiesības sarežģītos gadījumos lietu izskatīt (pārbaudīt faktus, pa dažādiem kanāliem ievākt informāciju utt.) gadu. Ja patvēruma meklētāja lūgums noraidīts, viņš to var pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas savukārt ir tiesīga lēmumu pieņemt triju mēnešu laikā.
Bēgļu lietu centrs patvēruma meklētāju lietas izskata, balstoties uz 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu un 1967. gada Ņujorkas protokola nosacījumiem. Pērn martā Latvijā stājies spēkā arī jaunais Patvēruma likums. Latvijā bēgļa statusu ieguvuši trīs pakistānieši (viens pieaugušais un divi bērni), pa vienam pilsonim no Afganistānas, Palestīnas, Irākas, Kongo DR un Sudānas.
Kas notiek pēc tam, kad patvēruma meklētājam piešķirts bēgļa statuss? Vispirms bēglim piešķir pastāvīgo uzturēšanās atļauju un personu apliecinošu dokumentu, kas der arī kā ceļošanas dokuments, un cer, ka viņš integrēsies vietējā sabiedrībā.
12 mēnešu bēglis saņem pabalstu no Latvijas valsts minimālās algas apmērā, iespējams saņemt nelielu finansējumu latviešu valodas apguvei. Viens no bēgļa statusu ieguvušajiem apguvis latviešu valodu un drīz būs pie Latvijā nodzīvojis piecus gadus. Kā stāsta Bēgļu lietu centra darbinieki, viņš grasās pieteikties Latvijas pilsonībai.
Lietuvieši uzņem visvairāk
Tie, kuriem bēgļa statuss atteikts, spiesti valsti pamest. Taču statistikas dati liecina, ka vidēji 30% patvēruma meklētāju Eiropā tomēr atrod veidu, kā palikt. Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs ieviesta, papildu aizsardzības forma — alternatīvais statuss, kuru piešķir personām, kuras pēc Ženēvas konvencijas nevar atzīt par bēgļiem. Piemēram, ja personu nevajā par uzskatiem vai nacionālo piederību, taču bēg no bruņota etniska konflikta savā zemē.
Daudzās valstīs ir alternatīvo statusu ieguvušie. Lietuvā, kur patvēruma meklētāju skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, no 2002. gada janvāra līdz jūlijam izskatīti 194 patvēruma meklētāju pieteikumi. 129 personas ir Krievijas pilsoņi.
111 personām Lietuva pērn piemērojusi neizraidīšanas principu. (Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām patvēruma meklētāju neizraida uz valsti, kur ir vajāšanas draudi.)
Patvērumu sniegs tuvāk robežai
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” var izvietot 200—250 cilvēku. Patlaban tur uzturas četri cilvēki, un “Mucenieku” telpas izmanto konferenču un citu pasākumu, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, rīkošanai.
Raugoties nākotnē, Bēgļu lietu centrs plāno, ka Latvijas pierobežā būs nepieciešams vēl viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs. Paredzams, ka 2004. vai 2005. gadā tādu ierīkos Daugavpilī, taču tur vietu skaits būs četras reizes mazāks nekā “Muceniekos”.
Pierobežā patvēruma meklētāju izmitināšanas centru ierīkot būtu ekonomiski lietderīgāk, jo līdzšinējā prakse liecina, ka patvēruma meklētāji Latvijā ierodas lielākoties no austrumu puses, nevajadzētu cilvēkus pārvietot no pierobežas rajoniem uz Rīgu un atpakaļ.
Saeimas ES informācijas centrs
