Ornicānu māja un piemājas saimniecība “Rožkalni” nav liela. Tā ir nostāk no pārējiem bebrēniešiem, “noslēpusies” aiz profesionālās vidusskolas dīķa. No ārpuses apsnigusi, bet iekšā trīs paaudzes — vecie saimnieki, viņu meita, znots un mazmeita. Saimniece uz Bebriem pārcēlusies no Bormaņiem, saimnieks — no Viļāniem. Kūtī sava govs, cūkas un vistas. Un, kamēr šī dzīvā ķēde būs, dzīvos arī “Rožkalni”.
Bebrēnieši saimnieka, kurš te līdzās dzīvo kopš septiņdesmito gadu vidus, uzvārda dēļ dīķi pie šīs mājas iesaukuši par Ornīti. “Kāds varbūt tiešām nodomā, ka tas ir mans īpašums,” saka Antons Ornicāns. Darba, īpaši ziemā, pie dīķa esot daudz. Ja gadās lielāks sals, zivis sāk slāpt, jāurbj āliņģi. Arī nākamgad uz pavasara pusi palīdzēs zivīm.
Pienu nāksies pirkt
Ir vēla darbdienas pēcpusdiena, un saimnieks, tikko atnācis no darba profesionālajā vidusskolā, darbina mašīnu. Jābrauc pēc mazmeitas uz bērnudārzu, vēlāk līdz Kokneses stacijai pretī meitai. Tā ik dienu.
Laukā pretī mājai apsniguši vairāki siena ruļļi. Vasarā četros hektāros zāle saauga tik bieza, ka vienai govij, kurai pa ziemu vajag 15 gubu, esot par daudz, tāpēc pārējais atdots kaimiņam. Viņam vairāk lopu, noderēšot. Pavasara pusē brūnaļai Narvai būs jau astotais teliņš. Biežāk gan gadoties bullīši. Viņus mēnesi baro, un vēlāk pašiem labi daudz gaļas iznāk. Ja gadītos gotiņa, gribot negribot būtu jātur, jo vecajai govij jau ap desmit gadu. Vasarā, kad Narvai izslaukums ir lielāks, pienu pērk kaimiņi, arī cūkai atliek. Drīzumā “Rož-kalnu” govs būs ciet, tad pienu pašiem nāksies pirkt.
Nesen no kaimiņu saimniecības uz “Rožkalniem” atvesti divi sivēni. Nākamajā dienā rožkalnieši uzzinājuši, ka rukšu pārdevējiem šķūnis ar lopu barību nodedzis. Ornicāna kungs teic: kādu mazumiņu no sava siena piešķirtu nelaimē nonākušajiem.
Savā mājā lētāk
Nelielā piemājas zemesgabala pietiekot, lai tajā arī kartupeļus un pārējās saknes gan sev, gan lopiem izaudzētu. Četru hektāru dēļ saimnieks nekārtojis dokumentus un platību maksājumiem nepieteicies. Reiz mēģinājis, bet lauka uzmērījumi nesakrita. Arī nopļaut var ne tajos termiņos, kā prasīts. Tāpēc esot labi tā, kā ir. Agrāk audzētas arī cukurbietes, kukurūza, bet ar to esot liela ņemšanās, traktora saimniecībā nav, vadīšanas apliecības arī, tāpēc jāiztiek ar kaimiņu tehniku un no kaut kā jāatsakās. Sienu, kad tas nopļauts, visi draudzīgi savācot ar rokām. Šogad lielo lietu dēļ gan nācās gaidīt līdz augustam. “Kamēr veselība ir, kaut kas jādara,” nosmej Antona kungs. Kad bijis jaunāks, domājis māju mainīt pret dzīvokli, bet tagad to nožēlotu. “Te mani neviens netraucē. Dārzs blakus, kūts arī tepat. Ja visu likvidētu, biezai kabatai jābūt, lai izdzīvotu. Malkai šogad iztērēts ap diviem simtiem latu. Ja dzīvoklī dzīvotu, par siltumu vairāk maksātu.”
Vai saimnieks govi varētu vairs arī neturēt? Ornicāna kungs saka: agrāk turētas divas govis, bet, ja nebūtu nevienas, darba būtu daudz mazāk, arī zemi nevajadzētu. Bijušas kādreiz arī aitas. Gaļai un vilnai noderēja. Vilna iemainīta pret dziju. Māte un sieva bijušas čaklas adītājas. Pierasts pie sava piena un citiem piena produktiem, uz veikalu jāaiziet tikai pēc maizes. Arī olas pašu, tikai vasarā vanags visus cāļus aiznesis. Pērn ar cāļiem tāpat izrīkojusies lapsa.
***
Lauku atbalsta dienesta speciālisti Ornicāna kungam un citiem, kuri šaubās par pieteikšanās platībmaksājumiem lietderību, iesaka nokārtot dokumentus. Iegūtās naudas pietiktu zemes apstrādei un varbūt vēl pāri paliktu. Grūtākā ir pirmā reize, kad jāsakārto dokumentācija. Nākamajos gados, ja pieteikšanos veic elektroniski, tas aizņemtu tikai dažas minūtes. Pieteikšanās platību maksājumiem atkal sāksies aprīlī un turpināsies līdz maija vi-
dum.
