Pēc pusgadu ilga darba Aizkraukles novada domē deputāte Ludmila Ušakova atklāj, ka viņu šis darbs saista, jo ir patīkami strādāt ar cilvēkiem, kuriem interesē novada un tā iedzīvotāju nākotne.
Pēc pusgadu ilga darba Aizkraukles novada domē deputāte Ludmila Ušakova atklāj, ka viņu šis darbs saista, jo ir patīkami strādāt ar cilvēkiem, kuriem interesē novada un tā iedzīvotāju nākotne. Viņa domē ievēlēta no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un uzskata: deputātes darbā noteicošā ir vēlme palīdzēt cilvēkiem.
— Kāpēc nolēmāt kandidēt Aizkraukles novada domes vēlēšanās?
— Nevēlējos stāvēt malā, bet lemt pilsētai un tās iedzīvotājiem būtiskas lietas. Man gribētos, lai visiem valsts iedzīvotājiem būtu vienādi pienākumi un tiesības. Diemžēl šis jautājums nav līdz galam atrisināts. Nav noslēpums, ka esmu deputāte no apvienības “PCTVL”. Man ļoti žēl, ka daļa cilvēku šo partiju uzskata par radikālu, kura aizstāv tikai krievu tautības cilvēku tiesības. Tā nav. Mēs ar cieņu izturamies pret visiem Latvijas iedzīvotājiem.
— Kur, jūsuprāt, izpaužas nevienlīdzība?
— Uzskatu, ka visiem Latvijā dzimušajiem cilvēkiem automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, taču tā nenotiek. Manuprāt, arī pensionāriem, kuri visu mūžu strādājuši Latvijas labā, jāpiešķir šīs valsts pilsonība, kaut arī viņi nav latvieši. Bērniem ir tiesības mācīties savā dzimtajā valodā — man vismaz tā šķiet. Piekrītu, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jāzina valsts valoda, par to nav pat jāstrīdas. Diemžēl ir ne mazums vecu cilvēku, kuri latviešu valodu pietiekami labi nesaprot un ir par veciem, lai to apgūtu. Tāpēc uzskatu, ka Aizkraukles “Domes Vēstis” vismaz tēžu veidā vajadzētu tulkot arī krievu valodā. Ja cilvēku kāds jautājums ieinteresē, viņš vairāk var uzzināt, tulkojot kaut vai ar vārdnīcas palīdzību. Tādā veidā krievvalodīgos iedzīvotājus varbūt arī ieinteresētu mācīties runāt un rakstīt latviski.
— Darbojoties domē, varat kaut ko ietekmēt?
— Priekšvēlēšanu laikā visādi gāja, taču tagad esmu ļoti apmierināta ar domi, kurā strādāju. Tajā darbojas zinoši, radoši cilvēki. Man šķiet, ka neviens vairs nepievērš uzmanību tam, no kuras partijas esi ievēlēts — no PCTVL, Tautas partijas vai citas. Visi esam vienota komanda, un man ļoti patīk strādāt domē, kurā deputāti dara visu, lai pilsēta būtu sakārtota un aizkraukliešiem dzīve būtu labāka.
— Jūtat, ka esat pieņemta šajā komandā?
— Varbūt no malas tas izskatās citādi, es nevaru viennozīmīgi atbildēt, taču es jūtos labi. Domē uzklausa un ņem vērā jebkuru vērtīgu priekšlikumu, lai kurš to būtu izteicis. Ja vēlētāji man ir uzticējušies, es uzskatu par savu pienākumu vismaz uzklausīt un atbalstīt katru, kuram vajadzīga palīdzība, padoms vai atbalsts.
— Vai ir kāda problēma, kuru izdevies ievirzīt jums vēlamajā gultnē?
— Man šķiet, vienu uzvaru varu svinēt, taču pagaidām negribu to atklāt. Apvienībai “PCTVL” ir ļoti laba Aizkraukles grupa, šie cilvēki mani atbalsta, un mēs mēģinām strādāt kopā. Jau teicu, ka gribu, lai visi cilvēki būtu vienlīdzīgi, taču varbūt šobrīd vecajiem krievu tautības cilvēkiem ir mazliet vairāk problēmu. Esmu iecerējusi kopā ar Aizkraukles novada domes sociālā aprūpes centra vadītāju Ināru Gaili pārtulkot sarakstu, kādu sociālo palīdzību novada dome sniedz iedzīvotājiem. Tas cilvēkiem noderēs.
— Varbūt esat pētījusi, cik daudz Aizkrauklē ir cilvēku, kuri neprot latviešu valodu?
— Precīzu datu man nav. Zinu, ka tie aizkrauklieši, kuri mācījušies mūsu skolā, latviešu valodu zina ļoti labi un viņiem nav problēmu ne studijās, ne darbā. Grūtāk ir tiem, kuri uz Aizkraukli atbrauca agrāk, kad nebija prasības zināt valsts valodu, dažs te apprecējās un tagad dzīvo.
— Kādā komitejā vai komisijā darbojaties?
— Darbojos Administratīvo jautājumu komisijā. Kopā ar policistiem dodamies reidos pa pilsētu un vērojam, kā ievēro administratīvos noteikumus. Piemēram, brīdinām vecākus, kuru bērni vakaros pēc pulksten 23 ir uz ielas bez pieaugušajiem. Uz pilsētu paraugāmies ar kritiskāku skatienu un par redzēto ziņojam domei. Piemēram, ievērojam, kura iela vakarā ir tumša, ierosinām sakārtot apgaismojumu, un mūsu ieteikumus ņem vērā. Ejam arī uz mājām, par kurām sūdzas, ka dzīvokļos skan skaļa mūzika, to iemītnieki traucē kaimiņiem, un pārbaudām tās.
— Ko jūs gribētu Aizkrauklē uzlabot?
— Mūsu pilsēta plaukst, un tās sakārtošanā liels nopelns ir domes priekšsēdētājam Vilnim Plūmem. Man gribētos, lai arī cilvēku dzīve Aizkrauklē kļūtu labāka, iedzīvotāji domātu gaišākas domas un justos laimīgi savā darbavietā, ģimenē neatkarīgi no tā, kāda viņiem tautība vai ticība. Man tas šķiet svarīgi, tāpēc cilvēkus nevajag dalīt — krievi, latvieši, bet visus uztvert kā līdzīgus.
— Jūs īpaši satrauc kāds konkrēts jautājums?
— Strādāju skolā, un mani satrauc tas, ka mūsu bērniem algebra, bioloģija, vēsture un ģeogrāfija jāmācās latviešu valodā. Es neesmu pret valsts valodu, tā skolā ir labi jāapgūst, un mūsu bērni to arī zina. Kāpēc latviešu skolās ķīmiju neliek mācīties angļu valodā? Nesaprotu, kāpēc citāda ir valsts nostāja pret mazākumtautību skolu audzēkņiem.
— Jūs aktīvi iesaistāties pilsētas dzīvē. Tātad uzskatāt sevi par īstu aizkrauklieti?
— Esmu pilsētas patriote, arī manas meitas tādas ir.
— Jums ir savs dzīves moto?
— Ko paturēsi sev, — pazaudēsi, bet, ko atdosi, — tas mūžam būs tavs. Man šķiet, ka tikai iegūšu, ja izdarīšu kaut ko Aizkraukles iedzīvotāju labā. Ir vērts censties.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Ludmila Ušakova.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1959. gada 7. augusts, Kuibiševa Krievijā.
DZĪVESVIETA: Aizkraukle, te dzīvo kopš divu gadu vecuma, kad vecāki ieradās celt Pļaviņu HES.
IZGLĪTĪBA: augstākā — beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, krievu valodas un literatūras skolotāja.
NODARBOŠANĀS: Aizkraukles 1. vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā.
ĢIMENE: vīrs Valērijs — strādā ārzemēs, divas meitas — Jeļena (23) un Olga (21), abas mācās Baltijas krievu institūtā par juristēm un šajā augstskolā arī strādā.
HOROSKOPA ZĪME: Lauva.
