Un tad es teicu katram sava patiesība.
Un tad es teicu
katram sava patiesība
gandrīz visi man
piekrita
bet kāds jau vienmēr
apstrīdēs
un arī apstrīdēja
viņš jau nesaprata
ka ar to pierāda savu
kļūdu
ka katram sava
patiesība
un tad es teicu
šajā marmora figūrā
ir akmens sirds
kāds jau apstrīdēja
gribēja pierādīt savu
patiesību
viņš jau neredzēja
bet es sajutu pukstus
viņš paņēma figūru
sasita to
teica
redzi tā ir patiesība
sirds nevar būt
asara noritēja pār manu
vaigu
nu vairs sirds patiešām
nebija
un tad es teicu
eņģeļiem ir zīda spārni
kāds no augšas
pasmaidīja
parādīja savējos
tā nemanāmi
tikai man
bet kāds jau atkal
noliedza
patiesībā eņģeļiem
spārnu nemaz nav
viņš jau neredzēja
kas tam pie muguras
un tad es teicu
sapņi ir brīnumaini tēli
kas piepildās
bet viņš teica
ka patiesībā sapņi
nepiepildās
tās esot maldīgas
ilūzijas
viņš jau nezināja
ka ir ļoti jātic
un tad es teicu ka viņu
ļoti mīlu
viņš pasmaidīja un teica
patiesībā mīlestības nav
ir tikai cilvēcīga
pieķeršanās
es teicu
tev taisnība
viņš samulsa
gribēja teikt kaut ko par
patiesību
bet nespēja
jo patiesība esmu es
es esmu patiesība
katram sava patiesība
es tavējā
