Pēdējos trijos gados krasi pieaudzis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās.
Pēdējos trijos gados krasi pieaudzis pieprasījums pēc savrupmājām un dzīvokļiem, ko veicinājusi ievērojama kredītu palētināšanās. Dažs aizņemas naudu, lai uzlabotu dzīves apstākļus, citam nekustamais īpašums kļuvis par rūpalu, kas kopumā spēcīgi stimulējis nekustamā īpašuma cenas.
Pirmais ievērojamais cenu kāpums sākās 2002. gadā. Pērn, piemēram, salīdzinot ar 2003. gadu, savrupmāju vidējās pārdošanas cenas paaugstinājās par 35%, dzīvokļiem — par 30%. Šī tendence vēl turpinās. Tādējādi pirkšanas un pārdošanas bums, kas neļauj cenām kristies, bet, gluži otrādi, tās dzen augšup, arvien nostiprinās.
Izaugsme nekustamā īpašuma tirgū
Banku informācija rāda, ka nekustamo īpašumu nozare kļuvusi par otru kreditētāko nozari aiz tirdzniecības. Uzņēmumiem un privātpersonām piecos mēnešos izsniegto kredītu apjoms palielinājies par 20% un maija beigās veidoja 4,5 miljardus latu. Arvien palielinās arī hipotēku kredītu apjomi. Līdz maija beigām uzņēmējiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu kopapjoms pieauga par 28% un veidoja jau 1,8 miljardus latu. Savukārt 1,1 miljards latu tika izsniegts privātpersonām tieši mājokļu iegādei. Kredītu apjoms, kuri izsniegti patēriņa preču iegādei, gandrīz nav palielinājies. Piecos mēnešos tie pieauga par 6 miljoniem latu jeb 3% — līdz 0,2 miljardiem latu.
Cilvēki ar lielāku pārliecību raugās nākotnē un vairs nebaidās uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības. Taču tas, kam uzmanību pievērš Latvijas Bankas analītiķi, ir mājokļu iegādei izsniegto kredītu pieaugumu temps — gada laika tas sasniedzis 80,6%. Tas ir pārāk straujš mazas valsts ekonomikai, kura lielā mērā atkarīga no norisēm pasaulē.
Jaunas krīzes iespējamība
Latvijas iedzīvotāji pieredzējuši vairākas naudas reformas, banku krīzes postošo ietekmi uz mūsu dzīves līmeni. Izdzīvojam visai augstas inflācijas ietekmi uz ikdienas tēriņiem. Taču krīze nekustamā īpašuma tirgū līdz šim Latvijā nav piedzīvota, vien dzirdēts par krīzēm iepriekšējās desmitgadēs Anglijā, Somijā un Zviedrijā. To katalizatori bija atšķirīgi, taču aizsākums bija ļoti līdzīgs pašreizējai situācijai Latvijā — strauji augoši kreditēšanas apjomi, kam seko nekustamā īpašuma cenu pieaugums. Rezultātā rodas nekustamā īpašuma tirgus krīze ar sekām tautsaimniecībā kopumā un daudziem cilvēkiem individuāli: uz ielas izlikti cilvēki, banku nepatikšanas.
Šobrīd ne viens vien Latvijā, redzot augstos peļņas rādītājus nekustamo īpašumu tirgū, iegulda tajā brīvo naudu. Apsvērumi ir racionāli. Šim brīdim. Kamēr netiek paaugstinātas banku aizdevumu likmes, kamēr Latvijas ekonomika aug, kamēr valstīs, kas tieši ietekmē pasaules saimniecisko attīstību, viss rit gludi. Tikmēr iezīmējas tendences, tajā skaitā enerģētisko resursu cenu kāpums, kas saimniecisko stabilitāti nākotnē var satricināt.
Ekonomika attīstās cikliski. Mēs samērā ilgi esam baudījuši augšupeju nekustamā īpašuma tirgū. Arī šīs jomas eksperti jau paredz atplūdu iespēju. Pašlaik mājokļa kredītus paņēmuši un ilgtermiņa saistības uzņēmušies 9,1% Latvijas ģimeņu. Ikvienam ļoti rūpīgi jāapsver savas iespējas, cik dārgu dzīvokli ģimene var atļauties. Tas jāņēm vērā arī tiem, kuri aplēš iespējas piedalīties spekulatīvos darījumos īpašumu tirgū.
