Ļoti priecājos par Stubures kundzes rakstu “Bagāta diena”, kad koknesieši apceļoja kultūrvēsturiskās takas Vidzemē.
Ļoti priecājos par Stubures kundzes rakstu “Bagāta diena”, kad koknesieši apceļoja kultūrvēsturiskās takas Vidzemē. Arī es gribu pievērsties mūsu mūzikas dvēselei Jānim Zāberam. Māc skumjas, atceroties viņu. Viņa atdusas vieta 1. Meža kapos ir pelēcīga, kurai viegli paiet garām nepamanītai. Liānu stīgas apvijušas nespodrus burtus. Vienīgi mirušo piemiņas dienā daudzi, ejot garām, noliek mazu saules stariņu — iedegtu svecīti. Pieticīgi kopti ir arī citu ievērojamu mākslinieku kapi.
Atceros 1973. gada marta dienu, kad bija jāizstāv garu garā rinda, līdz tikām Operas zālē atvadīties no Jāņa Zābera. Skatuve bija ziediem klāta, un arī kapos ziedi un vainagi sedza visu piekalni, pat uz takas gūla ziedu paklājs. Tā bija pateicība par viņa dievišķo balsi.
Tagad reti skan Jāņa Zābera tik skaisti iedziedātās dziesmas. Jāņa Jarāna un Daiņa Porganta izpildījumā modernizētās gan dzirdamas ļoti bieži.
