— Es ceru — tā nebūs māte, — šņukstēja meitene, kad viņai paziņoja, ka atbraukuši pakaļ. Jā, Linda (vārds mainīts) māti nebija redzējusi piecus gadus.
— Es ceru — tā nebūs māte, — šņukstēja meitene, kad viņai paziņoja, ka atbraukuši pakaļ. Jā, Linda (vārds mainīts) māti nebija redzējusi piecus gadus. Viņa auga aizbildnes ģimenē. Kļūstot lielākai, vairojās arī nesaskaņas. Kādā dienā aizbildne izlēma — nevajag man vairs to meiteni, nevajag man arī tās naudas (ap Ls 60 mēnesī — aut.) un no aizbildniecības atteicās. Meitene nebija no Aizkraukles rajona, tāpēc vajadzēja kārtot daudz formalitāšu, lai atgrieztos mājās. Uz laiku viņu pieņēma kāda triju bērnu māmiņa, kurai meitene šķita jauka, izdarīga.
Linda kļūdījās — pēc viņas bija atbraukusi māte. Noburkšķēja, ka ar tik vien mantu jau varējusi braukt ar vilcienu, un viņas aizgāja. Nekāda atkalredzēšanās prieka. Šķiet, pātagas cirtiens Lindai būtu daudz maigāks par tikšanos ar māti. Savulaik viņa apgalvojusi, ka meitai rakstījusi, bet Linda atceras, ka saņēmusi tikai vienu apsveikumu.
Dažkārt emocionālā vardarbība cilvēkbērnā atstāj dziļākas pēdas nekā fiziskā.
Pēc UNICEF pētījuma datiem, no fiziskās, emocionālās un seksuālās vardarbības Latvijā cieš ap 14 tūkstošiem bērnu. Centrs pret vardarbību “Dardedze” palīdz šādiem bērniem. Diemžēl ar katru gadu pieaug tādu bērnu skaits, kuriem vajadzīga šīs organizācijas palīdzība.
