Saslimšana ar Covid-19 pagājušajā nedēļā Latvijā atklāta trīs — Bolderājas, Siguldas un Elejas — sociālās aprūpes centru (SAC) klientiem vai darbiniekiem. Cik nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem ir Aizkraukles reģiona sociālās aprūpes centri, un kādiem situācijas pavērsieniem gatavojas to vadītājas?
Slīcējiem jāglābjas pašiem
Par šo tēmu rakstīt mani pamudināja Skrīveru SAC “Ziedugravas” direktore Diāna Bebre-Kondrāte. Viņa stāsta, ka valsts sociālās aprūpes centri saņem individuālos aizsardzības līdzekļus, bet pašvaldību aprūpes centri cīnās pēdējiem spēkiem. Viņa arī teic, ka pašvaldībām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) starpniecību faktiski nav nekādu cerību tikt pie šiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī tos nav iespējams iepirkt. Vai Labklājības ministrija nevarēja domāt plašāk un parūpēties, un pie tiem, kuriem nepieciešami šie aizsarglīdzekļi, pieskaitīt arī pašvaldību centrus? Kā rīkoties, ja faktiski nekāds atbalsts šiem cilvēkiem netiek sniegts? Vai tiešām šādā valstij grūtā brīdī jādala mūsējie, proti, valsts centri, un citi, kas nav mūsu, Labklājības ministrijas, darīšana?
“Ziedugravu” direktore stāsta, ka atbildīgās ministrijas — Veselības un Labklājības — šobrīd valstī radījušas situāciju, kurā vieni iedzīvotāji novērtēti kā svarīgāki par citiem. Tāds priekšstats radies, jo valsts sociālās aprūpes centriem no valsts tiek garantēti individuālie aizsardzības līdzekļi, bet par pārējiem piemirsts. Šobrīd, kad aizsardzības līdzekļu krājumu palicis maz, jāveic nākamie pirkumi. SAC tos var pasūtīt cerībā, ka līdzekļus piegādās, un gaidīt trīs, četras nedēļas. Turklāt par šiem līdzekļiem pārdevēji prasa neadekvāti augstu cenu. Turklāt kā pašvaldības iestāde SAC nevar pirkumus veikt kā privātpersona. Tāpēc lielākā daļa pirkumu notiek elektronisko iepirkumu sistēmā.
Par laimi, “Ziedugravās” ir iepriekš dažu labvēļu sarūpētās aizsardzības maskas. Ja nebūtu to, turklāt, ja maskas mainītu tik bieži, kā nepieciešams, rezerves būtu izsmeltas jau pirms pāris nedēļām. “Ziedugravu” vadītāja kā vienu no risinājumiem izmantoja arī “Staburagā” reklamēto iespēju maskas pasūtīt pie šuvējas Aizkraukles pusē. Audumu tām sagādāja skrīverieši paši. “Pieturamies pie publiskajā vidē paustā speciālistu ieteikuma, ka labāk kaut kāda aizsardzība nekā vispār bez tās,” saka Diāna. To, ka situācija, iespējams, tuvākās nedēļas laikā varētu uzlaboties, liecina e-pastā saņemtā vēstule, kurā teikts, ka maskas piegādāšot Nacionālie bruņotie spēki. Tomēr nekādas konkrētas informācijas par to nav — ne cik daudz masku būs, nedz arī, kad varētu piegādāt.
Spiesti tērēt vairāk
Skrīveru SAC direktore teica, ka nav līdz galam izprotami ministriju rīkojumi — izņemt no slimnīcām savus klientus, ja tādi tur ir, kā arī saslimšanu ar Covid-19 gadījumā klientus ārstēt uz vietas. “Tas ir kā labi zināmajā teicienā — slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās,” saka Diāna. “Formāli jaunajā likumā (“Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, pieņemts 5. aprīlī — aut.) noteikts, ka SAC aizliegts uzņemt jaunus klientus, bet tajā pašā laikā katrai iestādei pašai jātiek galā ar situāciju, tajā skaitā, ja notiktu pacientu inficēšanās ar Covid-19. Tādā gadījumā aprūpes centrs arī pats varētu izlemt — uzņemt vai neuzņemt jaunus klientus.
No vienas puses, ir skaļi saukļi par riska grupām, gados vecajiem cilvēkiem, par kuriem jārūpējas, no otras — pašiem vien jātiek galā,” pauž “Ziedugravu” vadītāja.
Tāpat iestādei e-pastā no institūcijām pienākušas vēstules, kurās steidzamā kārtā pieprasīta atbilde uz jautājumiem: cik klientu nepieciešamības gadījumā iespējams izolēt, vai iestādes darbinieki ir apmācīti darbam ar Covid-19 slimniekiem, cik masku, respiratoru nepieciešams? Atbildes iesniegtas, bet tālākas rīcības nav. Jautājumus un lūgumus pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniegusi arī Skrīveru novada pašvaldība, bet arī uz šo vēstuli atbilde nav saņemta.
SAC direktore neslēpj, ka jau tagad, ārkārtas situācijā, “Ziedugravas” spiestas tērēt vairāk sava budžeta naudas, nekā tas būtu parastos apstākļos. Stājoties spēkā likumam par aizliegumu uzņemt jaunus klientus, nozīmē arī mazākus ienākumus, kas savukārt ilgtermiņā var nozīmēt iestādes darbības apdraudējumu.
Uz veikalu iet aizliegts!
Ņina Maškova, Pļaviņu sociālās aprūpes centra direktore, teic, ka visas noteiktās prasības pilda, iemītnieki uz veikalu netiek laisti, iestādes durvis slēgtas. Iemītnieku pastaigas svaigā gaisā notiek tikai konkrētā laikā un darbinieku uzraudzībā. Ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pansionāts bija nodrošinājies iepriekš, un pašlaik šajā ziņā sarežģījumu nav. Ikdienā gan darbiniekiem, gan iemītniekiem mēra ķermeņa temperatūru, kā arī tiek atgādināts par higiēnas prasībām — biežāku roku mazgāšanu. Par rīkojumu neuzņemt jaunus klientus direktore saka — ievērojam, jo par pārkāpšanu sodi ir bargi, kā arī paši nevēlamies riskēt, ievazāt infekciju. Lai ievērotu prasību nodrošināt atsevišķu telpu gadījumiem, ja pansionātā tiktu konstatēta saslimšana ar Covid-19, Pļaviņu SAC izveidotas arī divas speciālas telpas, kurās iepriekš atradās lūgšanu un individuālo pārrunu telpa. Pļaviņieši gatavi arī nodrošināt speciālistu, kurš darbotos tikai ar vīrusa slimniekiem. Ja šāda nepieciešamība rastos, izsauktu darbinieku, kurš pašlaik ir atvaļinājumā.
Neko nevar ietekmēt
Neretas SAC direktore Ina Riekstiņa stāsta, ka līdz Neretai ļaunais vīruss nav atnācis. Tas gan nenozīmē, ka drošībai jāpievērš mazāka uzmanība. Katru dienu e-pastā viņa saņem informāciju gan no Labklājības, gan Veselības ministrijas, arī Sociālās aprūpes institūciju apvienības. Trīs reizes jautāts par to, kas būtu nepieciešams, bet tālākas rīcības gan nav. “Pateicoties pašvaldības iepirkumu speciālistei, laikus esam iepirkuši visu nepieciešamo. Šī varbūt ir tā reize, kad emocijas jāpalaiž, jāļauj notikumiem ritēt savu gaitu un paši ietekmēt neko nevaram,” teica direktore.
Par klientu skaita samazināšanos pagaidām spriest pāragri. Visas vietas pansionātā ir aizpildītas. “No pagājušā gada rudens esam kā iekonservēti. Kustība ir ļoti maza,” saka Ina Riekstiņa. Saistībā ar anketām, kuras bija jāaizpilda un jānosūta dažādām atbildīgajām iestādēm, pansionāta direktore teic, ka tajās bija jautājums: vai ir sagatavots darbinieks, kas strādās ar Covid-19 inficētajiem? Kurš izolēsies pats no sabiedrības, ģimenes utt.? “Lieliem trekniem burtiem ierakstīju — Nē! No kurienes tad šāds darbinieks lai man būtu, un kuru no viņiem upurēšu? Manuprāt, ja reiz ir Infektoloģijas centrs, tad visus saslimušos vedam tur, ja nav vietas, ceļam teltis, bet ārstējam vienuviet.”
Atbildes nav ne no piegādātājiem, ne ministrijas
Ģimenes atbalsta centra “Dzeguzīte”, kurā ir senioru pansija, direktore Gaļina Kraukle stāsta, ka 12. martā pasūtījusi individuālos aizsarglīdzekļus, bet pārdevējs līdz šim nav devis nekādu ziņu. Līdzīgs pasūtījums, tikai jau citā firmā, veikts pagājušajā nedēļā, bet atbildi par piegādi joprojām gaida. Tāpat vēstule sūtīta arī LM ar lūgumu palīdzēt aizsarglīdzekļu sagādē. Arī no ministrijas atbildes pašlaik nav. Ja sejas masku trūkst, tad vismaz ar dezinfekcijas līdzekļiem “Dzeguzītē” problēmu nav. Arī piemērotas telpas potenciālajiem Covid-19 slimniekiem ir izveidotas, bet iestādē nav speciāli apmācīta personāla darbam ar šādiem slimniekiem. Te “Dzeguzīte” cer uz palīdzību no valsts. Arī papildu darbiniekus, kā jau lauku reģionā, piesaistīt problemātiski. Lai mazinātu saslimšanas riskus, “Dzeguzītes” iemītniekiem liegta pārvietošanās ārpus teritorijas, lai gan gadoties pa kādam pārkāpumam. Vietējā veikala darbinieces ir brīdinātas ziņot par katru gadījumu, kad kāds no iestādes iemītniekiem ierodas iepirkties. Tāpat visiem iestādes darbiniekiem katru dienu speciālā žurnālā jāparakstās par to, ka viņi savas prombūtnes laikā ievērojuši drošības pasākumus, nav kontaktējušies ar iespējami inficētajiem. No 12. marta pie iemītniekiem nevar viesoties tuvinieki, kā arī nepieņem nekādus viņu atstātos sūtījumus.
Marta sākumā “Dzeguzītē” atvērtas 10 jaunas vietas senioriem, bet vīrusa epidēmijas dēļ tās netiek piepildītas. Gaļina Kraukle arī piekrīt citām SAC vadītājām, ka aizliegums uzņemt jaunus klientus draud ar finansiālu triecienu nākotnē, tuvāko divu mēnešu laikā. ◆
