“Latvijas Krājbankas” bankrota gadījumā Kokneses novada dome varētu zaudēt Ls 42 119,89, Skrīveru novada dome — Ls 33 841,33.
Atbilstoši portāla Pietiek.com publicētajam “Latvijas Krājbankas” kreditoru sarakstam šajā bankā savus līdzekļus noguldījušas vismaz 32 pašvaldības par kopējo summu vairāk nekā 3,9 miljoni latu un Rīgas domes Finanšu departaments — vairāk nekā 10 miljonu latu. Tādējādi, neskaitot Rīgas domi, pašvaldību vidū lielākie zaudētāji varētu būt Kārsavas, Dagdas, Ludzas novada pašvaldība, Salacgrīvas novada dome un Ventspils pilsētas dome.
Ja publiski nopludinātie dati ir pareizi, tad “Latvijas Krājbankā” ir noguldīti arī vismaz 35 valsts vai pašvaldību uzņēmumu, tajā skaitā skolu un slimnīcu, līdzekļi, kas kopumā veido vairāk nekā
41 miljonu latu.
Savukārt no valsts un pašvaldību uzņēmumiem lielākie zaudētāji varētu būt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, AS “Latvijas Valsts meži”, Privatizācijas aģentūra, Lauku attīstības fonds un VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, VAS “Latvijas Loto”, RP SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Tehniskā universitāte, VAS “Latvijas Gaisa satiksmes”, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” un virkne citu.
Vērtējot iespējamo valsts un pašvaldību, tajā skaitā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, zaudējumu apmērus, tomēr vajadzēja atkārtoti izskatīt “Latvijas Krājbankas” sanācijas iespēju. Tādējādi būtu iespēja atgūt visus līdzekļus. Pašlaik gan precīza informācija par bankas finansiālo situāciju ir tikai pašam maksātnespējas administratoram, un šie dati nav bijuši zināmi nevienam no sanācijas plāna projekta izstrādātājiem. Tas varētu būt iemesls, kādēļ iesniegtie sanācijas plāni nav bijuši pietiekami kvalitatīvi. Savukārt bankrota procedūras gadījumā iespējams atgūt apmēram 40% no aktīviem. Jāpatur prātā, ka ir prioritārie kreditori, tajā skaitā Valsts noguldījumu garantiju fonds, kas aptuveni arī veidos šos 40%, tātad valsts un pašvaldību uzņēmumi un nenodrošinātie kreditori savus līdzekļus neatgūs. Kopumā varam uzskatīt, ka pašreizējā maksātnespējas administratora rīcība ir nesaimnieciska.
Iepriekš nosauktie dati nav pilnīgi, un faktiskie zaudējumi “Latvijas Krājbankas” bankrota gadījumā pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir paredzami daudz lielākos apmēros.
