Pašvaldības ir ieinteresētas brīvi izvēlēties sadarbības teritorijas, un likumos nav nepieciešams akcentēt konkrētu sadarbības teritoriju robežas — tā Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Vecumniekos sprieda reģiona pašvaldību vadītāji.
Piedaloties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, sēdē aktualizēts jautājums par reformu nepieciešamību un pašvaldību nākotnes attīstības redzējumu. “Reformas mērķis ir sakārtot valsts pārvaldi — vēsturiski katra iestāde gājusi savu ceļu, un vienlaikus institūcijām pastāv teju 40 dažādu apkalpojamo teritoriju robežu karšu,” skaidro komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs, vienlaikus ar kolēģiem atzīmējot — plāns virzīts tādēļ, ka tas ietverts valdības deklarācijā. Turklāt, lai arī viens no mērķiem ir sinhronizēt valsts iestāžu darbības teritorijas, komisijas deputāte Nellija Kleinberga uzsver, ka neviena no apzinātajām valsts iestādēm nav gatava reformēt savas teritorijas, un tās plāno turpināt savus pakalpojumus sniegt kā līdz šim.
Diskusijās Zemgales pašvaldību deputāti norādīja, ka šādas aktivitātes nav jāveic uz pašvaldību rēķina, un sadarbība jau šobrīd, kā to paredz Likums par pašvaldībām, notiek brīvprātīgi un pēc nepieciešamības. “Bauskas novads apvienojis spēkus ar apkārtējiem novadiem, izveidojot kopīgu tūrisma informācijas centru, arī centrālā bibliotēka ir viena. Ir daudzi piemēri, kas veidojušies dabiskā ceļā.” Viņam piekrīt arī Auces novada priekšsēdis Gints Kaminskis, norādot, ka likuma grozījumu dēļ novadam daudzās jomās var nākties pārtraukt sadarbību ar Jelgavas novadiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā vai atskurbtuves pakalpojumu izmantošanā.
Viņiem piekrīt arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, modelējot absurdu situāciju iespējamību: “Skaidrs, ka šīs darbības tiek veiktas, jo tā rakstīts valdības deklarācijā, tomēr ir nepieņemami ar likumiem uzspiest to, ka Jaunjelgavai jāsadarbojas tikai ar Skrīveriem un Neretu. Ko darīsim, ja būs nepieciešamība attīstīt sadarbību ar Vecumniekiem vai Aknīsti?”
Vienlaikus aktualizēts jautājums par plānošanas reģionu būtību un iespējām tos attīstīt. Kā norāda I. Sproģe, plānošanas reģioni ir platforma lielu projektu īstenošanai, un, ja reiz tie izveidoti likumā noteiktā kārtībā, šādas iestādes ir maksimāli jāizmanto attīstības veicināšanai.
Noslēdzot sarunu, J. Šulcs atzina, ka Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, sadarbība dažādos novadiem būtiskos jautājumos jau notiek, un valsts iestāžu problēmas nav saistāmas ar pašvaldību darbu — novadiem un pilsētām jādod iespēja brīvprātīgi sadarboties nepieciešamajās jomās, un par pilnīgu apvienošanos ilgtermiņā būtu jādomā vien tām teritorijām, kas neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu. Tiesa, šobrīd Zemgalē tādu pašvaldību nav. ◆
