Pašvaldības uzņēmuma “Lauma A” vadītāja Ludmila Beināre jau ilgāku laiku nespēja izskaidrot naudas plūsmu par sniegtajiem pakalpojumiem ne māju iedzīvotājiem, nedz arī novada domei. Tāpēc Aizkraukles novada pašvaldība nolīga auditorfirmu, kas izvērtēja, vai uzņēmums, veicot māju apsaimniekošanu, vienmēr rīkojies likumīgi. Par to “Staburags” jau rakstīja. Revīzijā konstatēts, ka uzņēmumā pieļautas vairākas rupjas kļūdas, turklāt veikti finanšu darījumi, kas netika atspoguļoti bilancē.
Ar iesniegumu par iespējamajām nelikumībām pašvaldības uzņēmumā “Lauma A” Aizkraukles novada domē vērsās Spīdolas ielas 22. mājas iedzīvotāji. Lai izvērtētu situāciju, dome uzaicināja veikt auditu SIA “A. Kursītes auditorfirma” speciālistus. Vairāk nekā mēnesi tika pārbaudīti dokumenti. Lai arī līdzekļu piesavināšanās un cita krimināli sodāma rīcība netika atklāta, uzņēmuma darbā konstatēti daudzi pārkāpumi, kas būtiski ietekmējuši tā darbu un nedod skaidru priekšstatu par paveikto ne māju iedzīvotājiem, ne pašvaldībai. Turklāt, iesniedzot pašvaldībai gada pārskatu, nebija norādīta zembilance, kurā tad arī veikti finanšu aprēķini saistībā ar māju apsaimniekošanu. Tādējādi tika maldināti ne tikai iedzīvotāji, bet arī Aizkraukles novada dome. Šāda aprēķinu kārtība nedrīkstēja būt, visa finanšu plūsma bija jāparāda uzņēmuma bilancē. Tāpat konstatēts, ka uzņēmuma kļūdas dēļ Spīdolas ielas 22. mājas iedzīvotājiem tika paziņots par apsaimniekošanas maksas parādu, lai gan tāda pēc pārrēķinu veikšanas varētu nebūt. Pārējo māju apsaimniekošanas bilances uzņēmumam jāsagatavo mēneša laikā.
Par SIA “A. Kursītes auditorfirma” audita rezultātiem “Staburagam” stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, izpilddirektors Einārs Zēbergs, juriste Lilija Grundšteina un finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja un galvenā ekonomiste Zinaida Krūmiņa.
Viss vienā “katlā”
— Sākotnēji visas daudzdzīvokļu mājas Aizkrauklē bija nevis pilsētas, bet gan rajona padomes pārziņā, — saka Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grundšteina. — Kad sistēma mainījās, tās nonāca pilsētas domes pārziņā un tālāk uzņēmumam “Lauma A”, kuru veidoja kā pašvaldības bezpeļņas organizāciju. Uzņēmuma uzdevums — māju apsaimniekošana, iekasējot no īrniekiem naudu un ieguldot to ēku uzlabošanā.
Privatizācija vēl nebija sākusies, un uzskaites par līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu katrā ēkā nebija. Bija kopīgā īres maksa, ko saņēma uzņēmums. Tika piešķirts pašvaldības finansējums. Arī remonts notika tur, kur tas nepieciešams, neņemot vērā no katras mājas iekasēto summu.
“Velk līdzi” vecos rēķinus
Lai ēkas varētu privatizēt, pašvaldība tās pārņēma savā bilancē. Sākoties privatizācijas procesam, mainījās īpašumattiecības. Saskaņā ar Komerclikumu bezpeļņas uzņēmums pārtapa par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Privatizācijas process Aizkrauklē notika ļoti lēni. Pirmie koplīgumi par ēku apsaimniekošanu tika slēgti vien 2005. gadā. Turklāt šajā procesā likums nenoteica, kas notiek ar ieguldījumiem mājās, kas veikti līdz apsaimniekošanas līguma noslēgšanai. Šo jautājumu katrā pašvaldībā risināja, kā saprata.
Kļūstot par māju apsaimniekošanas uzņēmumu, SIA “Lauma A” vajadzēja atrisināt finanšu problēmas un “nevilkt” šos visu savlaik ieguldīto līdzekļu aprēķinus līdzi. Līdz ar to māju bilancēs joprojām ieskaita vecos ieguldījumus, kuri veikti vēl pirms pirmajiem koplīgumiem par ēku apsaimniekošanu. Tā arī veidojusies situācija, ka lielākais vairums māju teorētiski apsaimniekošanas uzņēmumam ir parādā. Turklāt kopējais parāds ir 300 tūkstošu (!) latu.
Uzskaite katram
namam atsevišķi
Šādas bilances nav atbilstošas pašreizējam māju juridiskajam statusam. Bilance bija jāsāk veidot no brīža, kad tika slēgti pirmie koplīgumi. Novadā kopā ir 70 daudzdzīvokļu ēku. Vienpadsmit no tām koplīgums par ēku apsaimniekošanu nav noslēgts, taču ir pašvaldības pilnvarojums uzņēmumam “Lauma A” šīs funkcijas veikt. Diemžēl apsaimniekošanas uzņēmums nebija noteicis jauno tiesisko attiecību “nulles punktu”, no kura uzskaite katrai mājai bija jāveido atsevišķi. “Lauma A” turpināja saimniekot kā iepriekš, izmantojot “kopējā katla” principu. Tomēr atšķetināt šo situāciju un noskaidrot, kāda ir katras mājas patiesā bilance, ir iespējams, jo visi grāmatvedības dokumenti ir saglabāti. Uzņēmumam ir dots mēnesis laika, lai aprēķinātu katras mājas patieso bilanci.
— Šobrīd uzņēmums uzrāda, ka lielākā daļa māju ir pamatīgos parādos, — saka Zēberga kungs. — Tomēr tas neatbilst patiesībai. Ņemot vērā darbības, kādas ir veicamas, un pārskata periodus, nekavējoties jāveic pārrēķins, lai uzzinātu patieso situāciju.
Mīnusi varētu zust
Situācija ir paradoksāla — jo vairāk mājai kādi resursi bijuši piesaistīti “no malas”, piemēram, pašvaldības nedzīvojamo telpu īres maksa vai kāds cits finansējums, jo lielāks ir mājas mīnuss. Tā taču nebija apsaimniekošanas nauda un uzņēmuma ienākumi! Mīnusi zudīs vai mazināsies aptuveni divām trešdaļām māju, var arī gadīties, ka dažām mājām bilancē būs uzkrājums, taču reāli šīs naudas var nebūt, jo tā izmantota darbiem citās mājās.
“Mājas lieta”
— Visām mājām ir iekārtotas mājas lietas. Tas ir samērā jauns dokuments, kuru likums pieprasa no 2010. gada, — saka Grundšteinas kundze. — Tajā ierakstītas visas mājā veiktās darbības un tām iztērētie finanšu līdzekļi, arī rakstveida komunikācija starp apsaimniekošanas uzņēmumu un mājas dzīvokļu īpašniekiem. Auditā konstatēts, ka šajās māju lietās bieži vien ir tikai pamatdokumenti un trūkst daudzu svarīgu papildinājumu. Taču šīs lietas iespējams sakārtot, tas uzņēmumam “Lauma A” jāizdara. Turklāt katrs mājas iedzīvotājs ir tiesīgs šo lietu iepazīt. Visiem dokumentiem jābūt saskaņotiem ar mājas vecāko un parakstītiem. Tikai tā var izvairīties no savstarpējas neuzticības un pārmetumiem.
Piemēram, likums paredz, ka līdz katra gada 15. oktobrim apsaimniekotājam mājas īpašniekiem jānosūta nākamajā gadā veicamo darbu tāme, lai īpašnieki varētu to iepazīt, nepieciešamības gadījumā koriģēt un apstiprināt abpusēji parakstītā protokolā. Tomēr šāda attiecību noformēšana veikta vien nelielā daļā māju. Māju vecākajiem veicamo darbu tāmes lielākoties ir izsniegtas elektroniskā formā tabulu veidā, taču tās neapstiprina protokoli.
Māju apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija. Lielākā daļa dzīvokļu ir privātīpašumā, un īpašniekiem pašiem ar jādomā, kā savu īpašumu apsaimniekot, un jāpiesaista nepieciešamie finanšu līdzekļi.
— “Kopējā katla” principam daļēji bija arī savas priekšrocības, — saka Zinaida Krūmiņas kundze. — Aizkraukle ir viena no tām pilsētām, kurā dzīvojamās mājas ir samērā labā kārtībā. Tomēr, mainoties situācijai, bija jāmaina arī naudas līdzekļu uzskaite, taču tas nenotika, un šobrīd apsaimniekošanas uzņēmums nevar objektīvi izskaidrot naudas plūsmu. Rodas aizdomas par nelikumīgu darbību. Mājas jau nav domātas, lai uzņēmumam “Lauma A” būtu darbs, bet uzņēmums radīts, lai māju iedzīvotājiem palīdzētu ēkas apsaimniekot.
Nepilnības
dokumentos
Arī norakstīšanas akti nav izpildīti pietiekami korekti. Ticis izmantots uzņēmuma iekšējais nolikums, kas paredz, ka akts sastāv no divām daļām — vienā daļā ir pieņemšanas un nodošanas akts, kurā par veiktajiem darbiem parakstās gan uzņēmuma pārstāvji, gan mājas vecākais, otrā — finanšu līdzekļu izlietojums. Taču to visbiežāk parakstījuši tikai uzņēmuma darbinieki. Tomēr arī darbu pieņemšanas un nodošanas aktā bija jābūt atspoguļotām veikto darbu izmaksām. Esošā kārtība rada pamatu neuzticībai par līdzekļu izlietojumu.
— Ja mēs sakām, ka nav kārtības uzskaitē, tam ir pamats, — saka Zēberga kungs. — Ja dokumentos, ko paraksta mājas pārstāvis, ir norādīta summa, viņam loģiski rodas vēlme noskaidrot, kā šī summa veidojusies un vai mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārmaksājuši. Tad zustu aizdomas par iespējamajām nelikumībām.
Vadītāja saslimst
— Pašreizējā uzņēmuma vadītāja Ludmila Beināre ir saslimusi. Viņa ir arī uzrakstījusi atlūgumu slimības dēļ, un 19. oktobris, visticamāk, būs viņas pēdējā darbadiena, ja vien slimība neieilgs, — saka Līduma kungs. — Uzņēmuma darbinieki strādā, un vadītājas pienākumus slimības laikā pilda Grigorijs Grigorjevs. Tas gan nenozīmē, ka tieši viņš turpinās vadīt uzņēmumu pēc 19. oktobra.
— Tā kā audita laikā konstatēti vairāki pārkāpumi, nākamajā Aizkraukles novada domes sēdē deputātiem būs jālemj arī par iespējamo sodu uzņēmuma vadītājai, — saka Einārs Zēbergs.
***
Lai arī krimināli sodāmas darbības uzņēmumā pagaidām nav konstatētas, tā vadītājas nezināšana un nevēlēšanās mainīt savlaik ierasto autoritatīvo vadības stilu nu radījusi situāciju, ka liela daļa pilsētas iedzīvotāju vairs neuzticas namu apsaimniekošanas uzņēmumam. Nepareizi veiktās uzskaites dēļ aizkrauklieši padarīti par parādniekiem, lai gan, visticamāk, tas tā nav. Cerams, uzņēmuma darbiniekiem izdosies sakārtot finanšu dokumentus, bet dzīvokļu īpašnieki arvien vērīgāk sekos tam, kā apsaimniekošanas uzņēmums tērē no viņiem iekasēto naudu.
