Tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem un stāstot par patvēruma meklētāju pārvietošanu un uzņemšanas plānu Latvijā, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane informēja, ka Ekonomikas ministrijai dots uzdevums, aptaujājot pašvaldības, veidot datubāzi par brīvajiem dzīvokļiem, ko varētu izīrēt, sniedzot atbalstu mājokļu meklēšanā bēgļiem.
Ekonomikas ministrijas speciālisti uzrunājuši 119 pašvaldības, no kurām lielākā daļa sniegušas atbildes. Atbildējušo vidū ir arī mūsu puses novadu pašvaldības. Piemēram, Aizkraukles novada pašvaldības atbildē teikts, ka tās rīcībā ir dzīvošanai derīgi mitekļi, kuriem nepieciešams kosmētiskais remonts, kā arī mitekļi, kuri nav derīgi dzīvošanai. “Jā, mēs piedāvājam divus dzīvokļus — trīsistabu dzīvokli ar istabu vidējo platību 10,53 kvadrātmetri. Tualetes un dušas telpas ir gaitenī. To būtu iespējams īrēt pēc sociālā dzīvokļa statusa atcelšanas. Vēl ir viens vienistabas dzīvoklis, kur nav vannasistabas,” informē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Vaicāts, vai Aizkraukles novads līdz ar to ir gatavs uzņemt kādu bēgļu ģimeni un vai iestādes, kurām būtu saskare ar šo situāciju, piemēram, sociālais dienests, bērnudārzi, skolas, dienas centri, ir gatavi un spējīgi uzņemt šos cilvēkus un sekmīgi strādāt ar viņiem, skaidro: “Būs ļoti grūti nodrošināt patvēruma meklētāju ģimenes ar tulka pakalpojumiem un ar sociālo pedagogu atbalstu. Tas būs papildu finansiālais slogs gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan izglītības nodrošināšanai un šo cilvēku integrēšanai. Pašvaldība ir gatava koleģiāli iesaistīties patvēruma meklētāju izglītošanā un integrēšanā vietējā sabiedrībā, ja valsts nodrošina nepieciešamo finansējumu visu plānā paredzēto funkciju un pienākumu veikšanai.”
Arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norāda, ka pašvaldība atbalsta prasību valdībai par palīdzību bēgļu uzņemšanā, jo starp viņiem var būt cilvēki, kas nav darba spējīgi, invalīdi, mātes ar mazgadīgiem bērniem. Saistībā ar dzīvokļiem Jaunjelgavas novada pašvaldība Ekonomikas ministrijai norādījusi, ka novadā ir dzīvokļi, kas ir sliktā kārtībā, dzīvošanai nederīgi, bez ērtībām. Dzīvošanai derīgs dzīvoklis ir tālu no apdzīvotās vietas, mežā. Jautāts par iestāžu gatavību strādāt ar ģimenēm, kas Latvijā radušas patvērumu, Libeks norāda: “Nesaredzu kādas īpašas, no mūsu ļaudīm atšķirīgas problēmas, izņemot valodas barjeru. No skaidrojumiem, ko sniegušas valsts struktūras (Iekšlietu ministrija), bēgļu izmitināšana ārpus izmitināšanas centriem notiks tikai pēc noteiktas sagatavošanās. Bēgļiem būs sava uzticības persona (mentors), kurš asistēs, palīdzēs. Visus priekšstatus un prognozes balstu uz pieņēmumu, ka pašvaldība var saskarties tikai ar nelielu bēgļu skaitu, piemēram, pieciem, desmit cilvēkiem. Lielāka bēgļu skaita gadījumā ir pilnīgi cita situācija un problēmas.”
