Kāda Lāčplēša ielas 13. mājas īrniece bija sakrājusi 4,9 tūkstošus eiro lielu parādu par komunālajiem pakalpojumiem, un Aizkraukles novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma parādu samaksāt no pašvaldības budžeta. Parādu lūdza samaksāt pati īrniece.
Īrniece bija parādā 2,5 tūkstošus eiro uzņēmumam “Aizkraukles siltums”, 684 eiro — “Aizkraukles ūdenim” un 1,7 tūkstošus — “Laumai A”. Labiekārtotā divistabu dzīvoklī Aizkrauklē, Lāčplēša ielā, viņas ģimene dzīvoja no 2009. līdz 2014. gada pavasarim. Pēdējo gadu sieviete ar ģimeni dzīvo nelabiekārtotā pašvaldības dzīvoklī Dārza ielā, kuru par dzīvesvietu izvēlējās, pirms tam uzrakstot iesniegumu, bet dzīvokli Lāčplēša ielā pašvaldība izīrēja citai personai, kura spēj par komunālajiem pakalpojumiem samaksāt.
Notic solījumiem
Kāpēc tāda labdarība un kā varēja izveidoties situācija, ka sakrāts tik ļoti liels parāds? Kāpēc atbildīgās amatpersonas jau laikus nereaģēja un nepārvietoja ģimeni citur?
Pašvaldības speciāliste dzīvokļu jautājumos Lidija Zībārte deputātus un arī “Staburagu” informēja, ka tas nemaz neesot tik vienkārši. Jaunāko atvasi audzinot aizbildnis, bet vecākais bērns tobrīd vēl bija nepilngadīgs, tagad pilngadība ir sasniegta. Ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, tad vispirms jādomā par viņu interesēm.
Īrniece vairākkārt solījusi atrast darbu, strādāt un maksāt parādu, un pašvaldības pārstāvji cerēja, ka viņa savus solījumus pildīs. Taču abi ģimenes pieaugušie ilgāk par mēnesi darbā nav noturējušies, īrnieces dzīvesveids pēdējā laikā “slīdējis no labā uz slikto”. Lietots alkohols, dzīvoklim parādu dēļ atslēdza elektrību un gāzi, taču siltumu un ūdeni atslēgt nevarēja, līdz ar to parāds auga. “Aizkraukles siltums” un “Lauma A” iesnieguši tiesā prasību par parāda piedziņu, taču, tā kā no īrnieces neko nevarēja piedzīt, uzņēmumi neko neatguva.
“Mēs tur esam daudz gājuši, taču mūs nelaida iekšā,” sacīja Lidija Zībārte. “Bija arī sūdzības par elektrības zagšanu. Ienākumu ģimenei nav.”
Izvairās no tikšanās
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums izteica nožēlu, ka jāmaksā tik liela summa — pieci tūkstoši eiro. Uz viņa jautājumu, kādēļ sakrāta tik liela summa un nav reaģēts agrāk, Lidija Zībārte atbildēja: “Būtu ļoti drastiski izlikt uz ielas visu ģimeni ar bērnu. Ja ģimenē ir nepilngadīga persona, mums būtu jāierāda cita dzīvojamā platība. Sākumā īrniece ar mums kontaktējās, pēc tam nelaida iekšā, saprotot, kas draud — ka mēs ģimeni varētu izlikt. Mēs esam strādājuši arī ar vēl vienu lielu parādnieku, kam bija vēl lielāks parāds, bet nesen viss tika samaksāts. Vienkāršāk ir izlikt uz ielas, nevis risināt problēmu!”
Gan Lidija Zībārte, gan deputāte un sociālās komitejas vadītāja Anita Bicka un sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile “Staburagam” apgalvoja, ka ar ģimeni ir daudz strādāts, runāts, taču pēdējā gada laikā, kad īrniece vēl dzīvoja Lāčplēša ielā, viņa nav ielaidusi dzīvoklī, līdz ar to pašvaldība nav varējusi viņai palīdzēt risināt samilzušo parāda problēmu.
No Minesotas programmas atsakās
Īrniece esot atteikusies no sociālās istabas Spīdolas ielā 18, kur ir daudz brīvu istabu, pēc pārrunām tomēr uzrakstījusi iesniegumu par dzīvojamās platības piešķiršanu Dārza ielā.
Ināra Gaile “Staburagam” sacīja, ka ģimenei ir palīdzēts, kad tā vērsās sociālajā dienestā. Sociālais dienests trūcīgajām un maznodrošinātajām personām palīdz samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, bet ne visu summu. Dzīvokļa pabalstu piešķir, ņemot vērā ģimenes ienākumus un to aprēķinot pēc speciālas formulas. Taču, ja cilvēks nestrādā, saskaņā ar likumu viņam drīkst palīdzēt tikai tad, ja viņš ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, tomēr ne vienmēr tas ticis laikus nokārtots. 2014. gadā ģimene sociālajā dienestā vispār nevērsās, līdz ar to nav bijis iespējams tai palīdzēt. Sociālā dienesta darbinieki piedāvājuši Minesotas programmu alkoholisma ārstēšanai, taču šāda iespēja nav izmantota. Pašlaik sievietei piešķirts trūcīgas personas statuss, viņa saņem GMI jeb garantēto minimālo ienākumu, kas valstī ir 49,80 eiro mēnesī, bet ar Aizkraukles novada pašvaldības atbalstu mazliet lielāks — 57 eiro mēnesī.
Uz “Staburaga” jautājumu, kādēļ dzīvokli nevar pārdot izsolē, lai atgūtu parāda summu, novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs atbildēja, ka dzīvoklī dzīvo cits īrnieks. Tā kā divistabu dzīvokļi ir pieprasīti, nebūtu lietderīgi to pārdot izsolē. Uz jautājumu, kāpēc nodokļu maksātājiem jāsedz īrnieces, kura lieto alkoholu un nestrādā, parāds, Zēberga kungs norādīja, ka trūcīgajām un maznodrošinātajām personām palīdz sociālais dienests, un gan šajā gadījumā, gan arī tad, ja palīdz sociālais dienests, dzīvokļa pabalstu samaksā no pašvaldības budžeta.
Ja persona vēršas sociālajā dienestā, maksu par komunālajiem pakalpojumiem sedz pakāpeniski, bet šajā gadījumā uzreiz jāmaksā visa summa, un tas šķiet ļoti daudz, lai gan gada laikā dažādiem pabalstiem pērn iztērēta ievērojama summa — ap pusmiljons eiro.
Lidija Zībārte norādīja, ka dzīvoklis bija sliktā kārtībā, un jaunais īrnieks to apņēmās par saviem līdzekļiem remontēt, līdz ar to pašvaldībai nav jāiegulda savi līdzekļi.
Sagatavos pārskatu par parādiem
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums “Staburagam” sacīja, ka pirmajā brīdī, uzzinot parāda summu, pārņēmis sašutums. Tomēr, iedziļinoties situācijā, rodas citāds tās izvērtējums. “Šajā gadījumā izlikšanu no dzīvokļa apgrūtināja tas, ka ģimenē ir nepilngadīgi bērni, likums viņus aizsargā, taču ģimene ilgstoši nevērsās pēc palīdzības sociālajā dienestā. Pēc domes sēdes lūdzām sociālo jautājumu komitejai sagatavot pārskatu par šādu parādu esamību, lai deputāti varētu iepazīties ar situāciju kopumā. Tādu pārskatu sagatavos. Tik lielas parādu summas nav pieļaujamas, nepieciešamas reaģēt daudz ātrāk,” uzskata domes priekšsēdētājs un norāda, ka diemžēl daļa cilvēku netiek paši ar sevi galā un dzīvo uz citas sabiedrības daļas rēķina. No vienas puses, likums noteic, ka trūcīgie un maznodrošinātie var saņemt palīdzību, un tā ir liela humānisma izpausme, ja tiek palīdzēts cilvēkiem, kuri nekur nestrādā un vēl lieto alkoholu, bet, no otras puses, pārējā sabiedrības daļa, kas strādā un maksā nodokļus, par šādu labdarību ir sašutusi.
Fakts
2015. gadā sociālajiem pabalstiem Aizkraukles novadā iztērēti 539 tūkstoši eiro. Bija ieplānots ap 600 tūkstošiem, bet siltās ziemas dēļ mazāk vajadzēja tērēt apkures pabalstiem. Šogad sociālajiem pabalstiem ieplānots ap 600 tūkstošiem eiro.
Viedokļi
— Kā vērtējat domes lēmumu?
Heronīms Trubačs, pensionārs:
— Pirmajā brīdī gribas jautāt: par kādiem nopelniem? Grūti pateikt, tas ir pareizs vai nepareizs lēmums, bet domāju, ka tas būs kā piemērs citiem trūcīgajiem, kam ir nepilngadīgi bērni: kāpēc maksāt, ja dome tāpat samaksās? Gribētāju pēc tik dāsnas dāvanas būs daudz, bet vai dome būs tik bagāta, lai katrai ģimenei tādu pasniegtu?
Zigrīda Lapa, Spīdolas ielas 14. mājas vecākā:
— Zinu, kā tas ir, ja dzīvokļa īrniekam vai īpašniekam ir liels parāds, tas palielina visas mājas kopējo parādu, tādēļ šajā gadījumā tā samaksu atbalstu.
Varvara Salmiņa, Gaismas ielas 6. mājas vecākā:
— Vai māju gatavo renovācijai un vajadzīgs samaksāt parādus vai arī tajā dzīvo kādi priekšnieki, ka piešķirta tik liela parāda summa? Dome varētu samaksāt visu dzērāju parādus, lai viņi varētu turpināt dzert. Nauda alkoholam atrodas, taču samaksai par dzīvokli tās nav. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Kāpēc tik daudziem pašvaldības dzīvokļiem ir ļoti lieli parādi, kāpēc dome to pieļauj? To esmu jautājusi Lidijai Zībārtei, viņa man atbildēja: “Mēs neko nevaram izdarīt!” Viņa man ir arī sacījusi, ka par pašvaldības dzīvokļiem atbild “Lauma A”, bet tur man atkal atbildēja, ka darbs ar šādiem parādniekiem ir Zībārtes kundzes pārziņā. Kādreiz ar jautājumiem esmu gājusi pie deputātiem, pie izpilddirektora, man atbildēja: “Jā, mēs zinām!” Bet kāpēc tad pašvaldības pārstāvji neko nedara, lai situāciju uzlabotu, ja zina? Pagājušā gada novembrī iedzīvotāju sapulcē pilsētas kultūras namā domes vadībai arī jautājām, kāpēc tā pieļauj tik lielus parādus pašvaldības dzīvokļos? Arī citām ģimenēm ir mazi bērni, bet tās pašas tiek galā. Viņiem un arī man no savas pensijas vēl ir jāmaksā, lai palīdzētu dzērājģimenēm. Kad šajā ziņā kaut kas mainīsies?
Parādniece (no komentāriem www.staburags.lv):
“Mēs arī esam maznodrošinātā ģimene, ir parāds par apkuri, bet vēl skaita klāt soda procentus. Cik varu, maksāju, palīdz sociālais dienests, bet vai nevar tādiem kā mēs, tas ir, maznodrošinātajiem, neskaitīt klāt soda procentus?”
Aizkraukles novada sociālā dienesta dati
Šīgada 18. aprīlī Aizkraukles novadā bija 140 trūcīgo ģimeņu (126 Aizkrauklē un 14 pagastā), kopā 264 trūcīgas personas (248 pilsētā un 16 pagastā), kā arī 470 maznodrošinātas ģimenes (455 pilsētā un 15 pagastā), kopā 714 cilvēku (683 pilsētā un 31 pagastā). Visas šīs ģimenes var saņemt dzīvokļa pabalstu komunālo pakalpojumu samaksai.
