Zanes un Rinalda Kagaiņu iespaidi un pārdomas par Gdaņsku un citiem ceļojumiem
Koknesiete Zane Kagaine ar savu vīru rīdzinieku Rinaldu Kagaini dodas pašu izdomātos un izplānotos ceļojumos. Nesen sociālajos tīklos viņi bija ielikuši pasakaini skaistas fotogrāfijas ar Zanes rakstītu piebildi: “Cik nav dzirdēts, ka Poliju izmanto tikai kā tranzīta valsti un tur nav absolūti, ko darīt un skatīties, kā arī tā ir pēdējā vieta uz pasaules, uz kurieni aizbraukt. Nolēmām pārbaudīt šo patiesību, aizbraucot uz Gdaņsku.” Intervija ar Zani un Rinaldu par Gdaņsku un citiem ceļojumiem patiešām iedvesmo pašam uzņemties sava ceļojuma plānošanu, nevis doties pa tūrismu firmu piedāvātajiem klasiskajiem maršrutiem. Kā sarunas noslēgumā atzīst Rinalds — lai tas izdotos, nepieciešama sieva, kurai patīk visu plānot. Un viņam pašam, protams, jāprot tam ļauties!
Lēti un skaisti
— Kā jums ienāca prātā tik nepierasts galamērķis — Gdaņska Polijā?
Rinalds: Vispār bija domāts braukt uz Ukrainu, bet virtuves remonta dēļ budžets bija ierobežots. Tāpēc gribējām kaut kur “pa lēto” aizbraukt.
Zane: “Pa lēto”, bet skaisti. Nebija tāda konkrēta plāna, ka gribam braukt tieši uz Gdaņsku, man kolēģe nesen tur bija, bet kopumā jau ir tāds pieņēmums, ka Polijā nekā nav.
Rinalds: Es teicu, ka daudzreiz esmu bijis Polijā, bet tikai caurbraucot pa nakti, gribu dienā apskatīties. Tad mēs sākām skatīties, kur vajadzētu aizbraukt. Visi saka — Varšava, Gdaņska, Krakova. Galvaspilsētas mūs īsti nevilina, jo ir slikta pieredze ar Romu un Stokholmu, Krakova arī kaut kā nepiesaistīja, nu tad palika Gdaņska.
Zane: Jā, tur ir jūra…
Rinalds: Un vēl nav mazsvarīgi, ka tur bija atlaižu sezona! (Smejas.)
— Ko jūs gaidījāt no Gdaņskas?
Zane: Gaidījām daudz mazāk. Es vēl iepriekšējā vakarā draudzenei teicu: “Principā vienalga, ka tur nekā nebūs, gribas vienkārši atpūsties. Būs forši tik un tā!”
Rinalds: Gaidījām, ka tur būs kā tādā lielā Maskačkā… (Smejas.) Tā kā Zane bija galvenā plānotāja, tad bildes neredzēju, neko lasījis par Gdaņsku nebiju, tāpēc necerēju uz neko dižu.
Superlēts variants
— Kā plānojāt savu ceļojumu?
Zane: Man ļoti patīk plānot. Patīk, ja zinu — no rīta darīsim to, pēc tam iesim tur, es nevarētu uz dullo kaut kur aizbraukt. Rakājos internetā — visādos forumos, blogos, mājaslapās. Gribas jau atrast kaut ko neparastāku, un, manuprāt, mums arī sanāca ļoti interesants maršruts, turklāt, laicīgi plānojot, var atrast arī pašus izdevīgākos piedāvājumus un ietaupīt naudu.
— Cik laicīgi jūs sākāt plānot?
Rinalds: Parasti ceļojuma plānošanu sākam jau kādu pusgadu iepriekš. Tagad arī jau bijām sākuši plānot Ukrainas ceļojumu, bet, kad plāni mainījās, tad sanāca, ka braucienu uz Gdaņsku plānojām kādus trīs četrus mēnešus.
— Ja nav noslēpums, cik lielu summu kopā iztērējāt šajā ceļojumā?
Rinalds: Ja saskaitām visu, visu kopā, tad tie ir kādi 700 eiro.
Zane: Jā, bet tajā summā ir ne tikai benzīns, visas biļetes, nakšņošana, ēšana diviem cilvēkiem piecas dienas, bet arī ļoti, ļoti liela iepirkšanās.
Rinalds: Ja neskaita iepirkšanos, tad pats ceļojums izmaksāja kādus 400 eiro, bet tas arī nebija vislētākais variants — ja gribētu, tad uz to pašu nakšņošanu varētu vēl stipri ieekonomēt.
Zane: Mēs īrējām apartamentus (dzīvokli) jaunajā projektā, jo gribējās skaisti atpūsties, bet, ja paliktu kādā hostelī, būtu daudz lētāk.
Rinalds: Manuprāt, Gdaņska ir superlēts, bet ar lieliem iespaidiem pilns ceļojums.
Nerunā ne krieviski, ne angliski
— Kas visvairāk šajā ceļojumā jūs pārsteidza?
Zane: Nebijām gaidījuši tādu attīstības līmeni! Viss pilsētā bija jauns un moderns, smalki kvartāli, jauns panorāmas rats ar lielisku servisu, nevis tāds, kur viss čīkst un klab. Ļoti moderna un tīra pilsēta.
Rinalds: Bija arī viens pārsteigums citā nozīmē — tas, ka vietējie iedzīvotāji nerunāja ne krieviski, ne angliski. Krieviski runāja tikai vīrietis, no kura īrējām dzīvokli, un tad es atradu bulciņu pārdevēju, kura bija no Ukrainas un runāja krieviski, — vismaz varēju beidzot kārtīgi izrunāties! Ar angļu valodu arī ļoti smagi gāja. Yes, no, please, thank you — tas arī viss. Nācās ņemt palīgā zīmju valodu.
Zane: Veikalā, piemēram, viņi saprot, ka esi ārzemnieks, bet turpina ar tevi runāt poļu valodā. Bija tāda sajūta, ka, izdzirdot krievu valodu, no mums pat uzreiz novērsās. Nezinu, varbūt tas ir principa jautājums.
(Turpmāk vēl.)
