“Pie vārtiem piebrauca jauna, pelēka mašīna, no tās izkāpa meitene un puisis zaļos T kreklos, kājās iešļūcenes un devās uz kūti. Puisis stāvēja durvīs, un meitene ar planšetdatoru fotografēja lopus, vistas.” Vēstuli ar šādām rindām saņēmām no kādas skrīverietes. Nedēļas beigās savārga un pēc pāris dienām nobeidzās govs, kas stāvēja tuvu durvīm. Drīz pēc tam arī teliņš. Vēlāk saslima vēl viena govs un otrs teļš.
Vēstulē skrīveriete stāsta, ka trīs dienas pirms šo cilvēku vizītes zvanījusi kāda meitene, teikusi, ka ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbiniece un vēlas apskatīt laukus un arī lopus. Skatīto fiksēšot fotogrāfijās. Pirmdien, 23. jūlijā, saimniecībā ieradušies cilvēki, jau nosauktā sieviete un vīrietis. “Mēs apsekojām jūsu lauku, bet gribam tikt kūtī,” viņa teikusi. Vēlāk, kad saslimusi piena govs, ar viņas pienu barots teliņš. 2. augustā nobeidzās govs, dienu vēlāk arī teļš. Skrīveru puses veterinārārsts Jānis Korņilovs apstiprinājis, ka govis saslimušas ar pasterelozi. Tomēr telefonsarunā ar “Staburagu” veterinārārsts atzīst, ka lielākā iespēja govīm saslimt ar šo infekciju ir no dunduriem. Šie kukaiņi sadzeļ slimās govis un viņu asinis pārnes veselajām. To arī apstiprinot statistika — līdz šim saslimušās bijušas ganībās.
Saimniecībā Skrīveros ir vēl pāris govju un tās cenšas glābt ar antibiotikām. Diemžēl zāles palīdzot tikai īsam brīdim, un, pārstājot lietot, ķermeņa temperatūra dzīvniekiem atkal palielinās līdz 42 grādiem. Par līdzīgu gadījumu, arī velkot paralēles ar LAD darbinieku vizīti, stāstījusi saimniece no Sērenes pagasta. Viņas saimniecībā nobeigušās visas piena govis. Par laimi, gaļas liellopus slimība pagaidām nav skārusi.
Tā kā vēstulē norādīts telefona numurs, no kura zvans saņemts, numuru “ieguglējot”, var pārliecināties, ka tas tiešām ir saistīts ar LAD, konkrēti Elviju Dzalbi, LAD kontroles un uzraudzības daļas vecāko inspektori. Sazināties ar viņu izdevās, bet inspektore pati komentāru nesniedza; aicināja visus jautājumus adresēt priekšniecībai, jo tāda ir iestādē noteiktā kārtība.
Māris Muižnieks, Lielrīgas Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas vietnieks, ir pārrunājis esošo situāciju ar darbinieci. Līdz šim nav saņemta neviena pretenzija par līdzīgiem gadījumiem. Viņš arī skaidro, ka LAD šobrīd ir aktīvais kontroles laiks un tajā pārbauda gan dzīvnieku esamību ganībās, bet kūtīs ejot tikai ar saimnieka atļauju. Saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidēmiju valstī darbinieki cūku kūtīs neejot. Esot bijuši gadījumi, kad lopu saimnieku atļauja nav saņemta. Tad darbinieki lūdz saimniekus pašus atsūtīt bildes, kurā redzami viņu mājlopi. Lai pārliecinātos, ka personas, kas sevi sauc par LAD darbiniekiem, tādas tiešām ir, var palūgt uzrādīt apliecību, kas pierāda viņa personību un piederību LAD.
Pārbaužu nepieciešamību nosaka ES regula. Pārbaudes ar fotofiksāciju notiek izlases kārtā, no 60 tūkstošiem pieteikumu visā Latvijā izvēloties vien nelielu daļu, ap 5%. Līdz ar to pārbaude konkrētajā saimniecībā var nebūt katru gadu, ja vien iepriekšējās pārbaudēs netiek konstatēti pārkāpumi.
Pārbaudes nepieciešamas, lai pārliecinātos, vai dzīvnieku skaits, kāds pieteikts, fiksēts Lauksaimniecības datu centra reģistrā, atbilst reālajam dzīvē. Māris Muižnieks teic, ka datu neatbilstība novērojama bieži. Ir gadījumi, kad pieteiktais dzīvnieks nav reģistrēts vai, tieši pretēji, dzīvnieks ir nobeidzies. Tādos gadījumos LAD darbinieki aicina saimnieku aizpildīt ganāmpulka datu korekcijas veidlapu.
LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža komentē: “Lai saņemtu Eiropas Savienības atbalsta maksājumus, saimniekiem ir jābūt gataviem tam, ka tiks veiktas kontroles.
Kontrole saimniecībā veikta atbilstoši visām prasībām un nosacījumiem. Inspektore fotofiksācijas veica ar saimnieces atļauju. Ja saimniekam ir arī dzīvnieki, kontroles laikā tie tiek fotografēti, lai varētu pārliecināties, ka ir atbilstošs dzīvnieku skaits reģistrā norādītajam. Lai ietu kūtī un veiktu fotofiksāciju, LAD inspektoriem nav obligāti jāvelk bahilas vai halāti.’’
Plašāk par konkrēto slimību un tās izraisītājiem informāciju var sniegt Pārtikas un veterinārais dienests. ◆
