Bailes, ka kļūdas dēļ ieskaitītā nauda būs jāatdod, atturētu cilvēkus no tās tērēšanas — liecina “Staburaga” aptauja. Nav ne depozīta, ne procentu — tādu atbildi saņēmis kāds pensionārs, kad devies uz savu banku, lai saņemtu procentus par noguldīto naudu. “Vienu un to pašu kredītu man izmaksāja divas reizes,” stāsta kāda sieviete. Cilvēciskais faktors — šādi tiek izskaidrotas kļūdas un pārpratumi. Pārsteigums — šādi var raksturot cilvēku izjūtas, uzzinot, ka kontā ieskaitīta neplānota nauda, vai arī — gluži pretēji — naudas vairs nav. “Staburags” uzklausīja cilvēku stāstus par to, kā divreiz samaksāts par vienu un to pašu pakalpojumu, kā viss studējošā kredīts izmaksāts vienā reizē, nevis pa mēnešiem, kā bijis paredzēts līgumā, un kā kredīts kontā ieskaitīts divreiz. Pazūd depozītsKāds pensionārs nav varējis noticēt bankas kasieres teiktajam, ka depozītā noguldītā nauda izņemta un to esot izdarījis viņš pats. Pērn sirmgalvis saņēmis naudu par mežu un depozītā noguldījis nepilnu 14 tūkstošu eiro un piecus tūkstošus latu. Šogad janvārī beidzās noguldījuma termiņš, un viņš ieradies bankā, lai saņemtu procentus. Pensionārs satriekts devies mājās un izstāstījis par notikušo kaimiņam, kurš ir attāls viņa radinieks. Radinieks apsolījis sirmgalvim palīdzēt, un abi devušies uz banku. Dokumentu kopijas liecināja, ka nauda izņemta neilgi pēc tās noguldīšanas bankā. Pirmais depozīts iztukšots pērn jūlijā, otrs — novembrī. Apskatot dokumentus, pensionāra radinieks guvis apstiprinājumu savām aizdomām un izteicis tās bankas darbiniekiem. Apkrāpj radinieceSirmgalvi apkrāpusi viņa radiniece, kura strādā bankā — pensionāra mirušās sievas māsasmeita. Sieviete pieņēmusi vienu no depozīta noguldījumiem un parakstījusi abus naudas izdošanas orderus. Apkrāptais uzzinājis, ka neilgi pēc pēdējā depozīta iztukšošanas radiniece no darba bankā aizgājusi. Vai viņa atlaista, vai pati darbu uzteikusi, bankas darbinieki nav atklājuši. Vien teikuši, ka ir lietas, ko nedrīkst izpaust. Šāda atbilde aizdomas par radinieces vainu pastiprinājusi. Pēc sarunas pensionārs uzrakstījis iesniegumu par to, ka apstrīd notikušās naudas izņemšanas operācijas, un devies mājup. Pie bankas viņu gaidījis cits radinieks, kuram ir pilnvara rīkoties ar pensionāra līdzekļiem un kurš testamentā norādīts kā mantinieks. Viņš varējis atviegloti uzelpot. Kaut arī mantinieks apgalvojis, ka naudu nav ņēmis, kamēr tas dokumentāli nebija apliecināts, sirds bijusi nemierīga. Dokumenti liecināja, ka naudas izņemšana notikusi bez pilnvaras izmantošanas. Negrib policiju Jau iesnieguma uzrakstīšanas dienā pensionāram piezvanīts no bankas. Viņi atvainojušies un teikuši, ka klients saņems gan depozīta noguldījumu, gan procentus. Iesnieguma rakstīšanas laikā abas puses vienojušās, ka policijai par notikušo uzreiz neziņos. Tas bijis izdevīgi abām pusēm. “Kā es būtu pateicis viņas mātei par notikušo?” vaicā pensionārs. “Ja būtu teikusi, ka viņai ir grūtības un vajag naudu, būtu iedevis,” sarūgtināts par radinieces rīcību jūtas apkrāptais. Policijā viņš būtu vērsies tad, ja banka neuzņemtos atbildību par notikušo. Arī bankā skaidrots, ka gadījums kaitē uzņēmuma slavai. Kāpēc banka tik ātri lietu atrisināja, sirmgalvis nezina. Nauda atgūta, un viņš ir priecīgs, ka tas ir izdevies bez policijas iejaukšanās. “Kādreiz biju kolhoza valdē. Negribas, ka citi uzzina, kā mani apkrāpuši,” pauž pensionārs. “Guvumu” netērēCitādu notikumu pieredzējusi kāda studente. “Saņēmu īsziņu, kurā bija rakstīts, ka manā kontā ieskaitīts vairāk nekā tūkstoš latu,” atceras studente. Pirmajā mirklī meitene nav spējusi tam noticēt. 1200 latu studentam ir liela nauda. Pārliecinājusies, ka īsziņa ir patiesa, studente naudu nesāka tērēt, bet gan devās uz banku. Tur viņa uzzināja, no kurienes nauda nākusi. Meitene ar banku bija noslēgusi studējošā kredīta līgumu. Tajā bija paredzēts, ka viņa turpmāko studiju laiku katru mēnesi saņems konkrētu summu. “Banka bija ieskaitījusi visu summu uzreiz,” skaidro studente. Viņa kļūdu bija pamanījusi pirms bankas un vienojusies, ka naudu atdos atpakaļ un turpmāk tā tiks izmaksāta līgumā noteiktajos datumos. Piegādā divreiz“Divas dienas pēc kārtas saņēmu pa četriem simtiem,” stāsta kāda sieviete. Viņa bija pieteikusies aizdevumam kādā bankā, kas specializējas patēriņa kredītu izsniegšanā privātpersonām, bet kurai nav sava filiāļu tīkla. Aizdevumu sieviete saņēma savas bankas kontā. Drīz vien pēc otrā aizdevuma ieskaitīšanas kontā zvanījusi bankas pārstāve un lūgusi naudu atdot, sieviete tā arī izdarījusi. Vienā dienā pie divām veļas mazgājamajām mašīnām bija iespēja tikt kādai liepājniecei. Viņa iepirkusies sadzīves tehnikas veikalā un iegādāto preci uzreiz aizvedusi mājās. Pēc dažām stundām pie viņas ieradušies veikala darbinieki un atveduši vēl vienu veļas mazgājamo mašīnu. Pirkuma līgumā nav bijis atzīmēts, ka klients preci jau saņēmis. Sieviete otro veļas mazgājamo mašīnu nav ņēmusi. Aicina pārbaudītDivreiz ir samaksāts par vienu un to pašu pakalpojumu, kredīts kontā ieskaitīts divreiz — jebkurā no šādiem gadījumiem klientam ieteicams sazināties ar savu banku vai kredīta izsniedzēju banku, lai noskaidrotu situāciju — iesaka “SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. “Ne vienmēr cilvēki rīkojas godprātīgi un ir gatavi atzīt, ka kļūdaini saņēmuši ieskaitījumu savā kontā. Ja nav iespējams panākt vienošanos, klientam, kas ir kļūdījies ar naudas pārskaitījumu, ir tiesības vērsties tiesā, lai šo naudu atgūtu,” skaidro S. Purviņa. Ja klients saprot, ka viņa kontā ieskaitītā nauda ir kļūdaini veikts maksājums, saņemto summu vienkārši jāieskaita atpakaļ sūtītājam — iesaka speciāliste. “Klientam ir jābūt godprātīgam un jāapzinās, ka šī nauda viņam nepieder un viņam nav tiesību to paturēt,” pauž S. Purviņa. Jāziņo bankaiSpeciāliste skaidro, ka ikviens gadījums ir individuāls un nevar pateikt vienu “recepti”, kā pārpratumi un kļūdas tiek novērsti. “Gadījumos, ja mūsu klients ir kļūdījies un naudu ieskaitījis nepareizam adresātam, kurš ir mūsu vai kādas citas bankas klients, mēs vispirms aicinām cilvēku doties uz savu bankas filiāli un uzrakstīt iesniegumu par nepareiza pārskaitījuma veikšanu. Tālāk rīkojamies mēs, banka, sazinoties ar kļūdaino adresātu vai ar adresāta banku, ja viņš nav mūsu klients, lūdzot adresātam saņemto naudu ieskaitīt mūsu klientam atpakaļ,” izklāsta S. Purviņa.
