Stendera ābeces taka, kas ved no Sunākstes luterāņu baznīcas līdz mācītājmuižas vietai, mūsu pusē ir mazāk apmeklēts apskates objekts, taču pietiekami interesants, lai kādās brīvdienās kopā ar bērniem dotos to apskatīt.
Teritorija ap Sunākstes jeb Balto baznīcu ir pietiekami plaša, lai varētu doties pastaigā, ievērojot šobrīd valstī noteikto divu metru distancēšanās attālumu.
Aicina individuālos talkotājus
Rūpes par baznīcas un bijušās mācītājmuižas apkārtnes sakopšanu un labiekārtošanu pirms vairākiem gadiem uzņēmās “Stendera biedrība”. Šajā laikā notikušas vairākas talkas, kuru laikā attīrītas aizaugušās platības, izzāģēti vecie koki, stādīti jauni. Lai piesaistītu lielāku uzmanību šim objektam un iecerei tuvāko piecu gadu laikā šeit veidot vietu, kur mierā un klusumā baudīt dabu, te rīkots mākslas plenērs, zinātniski priekšlasījumi un sirsnīgi koncerti. Arī šogad bija paredzētas plašas talkas, fotoplenērs, izstādes, taču, kā atzīst “Stendera biedrības” pārstāvis Jānis Dimitrijevs, notikumi pasaulē un Latvijā šajos plānos ieviesuši savas korekcijas. Jānis Dimitrijevs stāsta, ka sakopšanas darbi, protams, turpinās arī šogad, taču pa-
gaidām individuāli.
“Šobrīd taka ir gatava aplūkošanai. Diezgan daudz apkārtnes sakopšanā tika paveikts jau pirms Lieldienām. Pagaidām aicinām cilvēkus uz individuālām talkām. Pirmie talcinieki jau bija pieteikušies un krietni pastrādājuši. Tie, kuriem ir savi darbarīki un kuri vēlas mums palīdzēt, lai zvana man (tālr. 29458923) vai raksta e-pastā (stendera.biedriba@gmail.com), ierādīšu darāmo, jo darba netrūkst — grābt lapas, tīrīt krūmus,” saka Jānis Dimitrijevs un noslēpumaini piebilst, ka tuvākajā laikā ir iecere izveidot vēl vienu taku, sīkāk gan pagaidām neko neatklājot. Šobrīd tiekot gatavoti jauni informatīvie stendi, esot jāiztīra viens avots, jāizzāģē krūmi, jānovāc vecie zari.
Atrod ceļu
uz Sunāksti
Jāni Dimitrijevu baznīcas apkārtnē var satikt itin bieži, un viņš novērojis, ka arī dabas baudītāji bieži atrod ceļu uz Sunāksti. “Brīvdienās redzu piebraucam vismaz trīs četras mašīnas. Man ir arī baznīcas atslēga, ja kāds vēlas, varu ielaist apskatīt dievnamu,” piebilst ilggadējais Viesītes novada domes priekšsēdētājs, sēlis un savas zemes patriots.
Arī “Staburags” kādā nedēļas nogalē devās aplūkot Stendera ābeces taku un Baltās baznīcas apkārtni. Lai gan no Daudzeses līdz Sunākstei ved grants ceļš, tas bija diezgan labs un liela kratīšanās nesanāca. Pa ceļam piestājam Sunākstes centrā, lai apskatītu 2014. gadā Vecajam Stenderam par godu novietoto piemiņas zīmi un pērn uzlikto Skotijā dzīvojušā latviešu izcelsmes tēlnieka un keramiķa Zigfrīda Sapieša veidoto pieminekli “Sibīrijas krusti”.
Vējainajā sestdienā nebijām vienīgie dabas baudītāji. Kāds pāris no Viesītes bija pieteicies individuālajai talkai, iespēju pastaigāties izmantoja vēl pāris cilvēku.
Te pakalnā stalti slejas Sunākstes baznīca. Tajā uzlikta piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem. Pie baznīcas ir 1989. gadā atklātais piemiņas akmens Vecajam Stenderam. Baznīcai raksturīga ampīra stila arhitektūra, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību.
“Še dus latvis”
Pirms doties 300 metrus garajā Stendera ābeces takā, kas ved no baznīcas līdz vietai, kur reiz bija mācītājmuiža, uzkāpjam kapu kalniņā, lai aplūkotu Gotharda Fridriha Stendera jeb Vecā Stendera kapavietu. Dzimis vācietis, viņš lūdzis uz viņa kapakmeņa rakstīt — še dus latvis ar savu gaspažu. Šis uzraksts joprojām labi saskatāms. Tie, kuriem nav ne jausmas, kas tad bijis Vecais Stenders, par to stāsta pirms trijiem gadiem talkas laikā novietotais informatīvais stends. Tādi ir arī pie baznīcas, takas sākumā un beigās un palīdzēs ikvienam dabas baudītājam uzzināt, ko latviešu tautas labā paveicis šis vīrs.
Nokāpjot no kalna, var atpūsties uz nesen novietotajiem soliņiem un pēc mirkļa jau doties tālāk.
Vecajā drukā un latviski
Ābeces taka izveidota par godu Vecā Stendera 300 gadu jubilejai. 23 plāksnītes, kas izvietotas gar vienu alejas malu, iepazīstina ar Gotharda Fridriha Stendera veidotās “Bildu ābices” burtiem. Uz katras plāksnītes ir atbilstoša divrindīte gan vecajā drukā, gan arī mums ierastajā latviešu valodas rakstībā, kas ņemti no Stendera ābeces. Ābece ir pamats bērna pasaulei un viena no visu laiku filozofiskākajām grāmatām. Ikviens var atrast plāksnīti ar sava vārda pirmo burto, izlasīt, ko Vecais Stenders mācījis, un mēģināt sacerēt savu divrindi.
Vēstures liecības vēsta, ka no Stenderu dzimtas nākuši 15 latviešu draudžu mācītāji, kā arī ārsti, juristi, militārpersonas, farmaceiti un tirgotāji. No visiem zināmākais ir Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) — vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās daiļliteratūras iedibinātājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejnieks, valodnieks un izgudrotājs. ◆
