Statistikas datos par aizvadīto gadu ir gan patīkamas, gan skumjas lietas. Viena no tām atklāj, ka Latvijā vidēji gadā ir 400 pašnāvnieku — 40 no viņiem jauni cilvēki, visvairāk puišu.
Šajā melnajā sarakstā ir arī Aizkraukles reģions, jo pērn tādā veidā savu dzīvi beidza kāds Aizkraukles novada ģimnāzijas skolēns. Ētisku apsvērumu dēļ policija nesniedz sīkākas ziņas par šādiem gadījumiem, un arī Latvijas Žurnālistu asociācija ir pret pašnāvību atspoguļošanu medijos pēc tam, kad pērnā gada jūnijā televīzijā pārraidīja sižetu, kā cilvēks izdara pašnāvību, nolecot no Vanšu tilta. Tomēr šādi gadījumi liek padomāt par izmisuma radītās rīcības cēloņiem un par to, vai bija iespēja palīdzēt.
Arī astoņgadīgi
bērni
Speciālisti atzīst, ka 85 procentos gadījumu pašnāvības iemesls ir depresija, ko sabiedrībā daudzi pat neatzīst kā slimību, bet vienkārši uzskata par sliktu garastāvokli. Tomēr tā ir slimība, kas var radīt letālas sekas. Arī dažādu svētku laikā cilvēkiem pasliktinās emocionālā veselība, kas var pāraugt nopietnā depresijā. Latvijā no tā dēvētās “svētku depresijas” cieš katrs divdesmitais iedzīvotājs.
Diemžēl ir tendence, ka šī problēma piemeklē gados arvien jaunākus cilvēkus. Kādā publikācijā Bērnu psihiatriskās klīnikas vadītāja Raisa Andrēziņa atklāja, ka viņas pacientu vidū ir pat astoņus līdz desmit gadu veci bērni, kuri ir domājuši par pašnāvību. Viņu vidū ir arī tā dēvētie “Īrijas bērni”, kuru vecāki devušies peļņā uz ārvalstīm. Tāpat doma par pašnāvību bērniem var rasties arī gadījumos, ja vecāki viņus pārāk stingri kontrolē, vai arī radušās citas problēmas, ar ko bērns vai jaunietis emocionāli netiek galā.
Tikai minējumi
Šķetinot Aizkraukles gadījumu, secināju, ka iemesli šādam solim veidojušies gadiem ilgi un pamazām. Puisis savā dzīvē saņēmis ne vienu vien pārestību, kas nocietinājis viņu pret visu pasauli un mazinājis vēlmi dzīvot.
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis sarunā ar “Staburagu” neilgi pēc notikušā atzina: pamazām sarunās ar cilvēkiem atklājies, ka iemesls traģiskajam notikumam, visticamāk, radies ģimenē. — Pēc šī gadījuma meklējām kļūdas arī savā darbā un atradām, bet, sarunājoties ar pieredzējušiem speciālistiem, sapratām, ka visam pamatā bijušas individuālas psiholoģiskas problēmas. Katrā ziņā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Kāpēc viņš to izdarīja pirms brīvdienām un tieši tajā dienā? Kāpēc izvēlējās mācīties Aizkrauklē, nevis tuvāk savai dzīvesvietai? Precīzu atbilžu nav, ir tikai minējumi. Varbūt šajā reizē viņu varēja izglābt, bet nākamajās reizēs? Iespējams, mēs jau to esam darījuši vairākkārt, jo ar šo jaunieti daudz strādāja klases audzinātāja, bet vidusskolā cilvēks vairs nav mazs bērns, kuru visur var aizvest pie rokas, arī pēc palīdzības, — saka skolas direktors.
Jaunieša tuviniekiem grūti par to runāt, jo mainīt neko vairs nevar. Ir tikai neatbildētais jautājums — kāpēc? Kas īsti valdīja puiša dvēselē? To tagad neviens nepateiks. Īstu draugu viņam skolā nebija, jo bieži vien bija nesaprasts. Nākas vien secināt, ka vienaudži nereti ir diezgan nežēlīgi pret tiem, kuri atšķiras no pārējiem. Dzīvojot šajā saspringtajā laikā, katrs ir aizņemts ar savām problēmām un nav laika un vēlēšanās padomāt par otru. Tomēr cilvēks nevar arī nepārtraukti risināt citu problēmas.
Rada notikumu
lavīnu
Nevērtējot konkrēti šo gadījumu, Aizkraukles novada domes skolu psiholoģe Gunta Eriksone atzīst, ka vesels cilvēks noteikti tā nevarētu rīkoties, bet tikai esot slims vai dziļā krīzē.
— Jauniešu pašnāvību gadījumi “iet roku rokā” ar depresiju. Ne visi cilvēki ar šādu diagnozi padara sev galu, bet dažiem tas šķiet vienīgais risinājums. Skola, ģimene, vienaudži, pieaugušie un sociālie aspekti var to veicināt. Jābūt iespējai palīdzēt pārvarēt krīzi, bet šo palīdzību arī jāspēj saņemt. Slims cilvēks ne vienmēr to izdarīs. Atbalsts no malas bieži vien nav tas, kas cilvēkam patiesi vajadzīgs. Domāju, ja šis puisis būtu zinājis, kādu lavīnas efektu radīs viņa rīcība, šādu galēju soli nespertu. Tajā brīdī diemžēl valda tikai mirkļa izjūtas, — saka Gunta Eriksone.
Psiholoģe atzīst, ka riska faktorus veicina arī nepilnās ģimenes. Līdz ar to bērnam vai jaunietim tiek izjaukts viņa dzīves pamats un nevar gaidīt, lai viņš veidojas ar stabilu nervu sistēmu. Dabā tā iekārtots, ka bērnam jāizaug pie vecākiem. Ja tā nav, tad rezultāts ne vienmēr ir tāds, kādu gaidām.
Bērni un jaunieši bieži vien neapzinās savas rīcības sekas un mēdz “spēlēties” gan ar vārdiem, gan darbiem. Daļēji to veicina arī televīzijā vai datorspēlēs redzētais — lai ko izdomātie varoņi dara, ne ar ko sliktu tas nebeidzas. Tā sagadījās, ka, rakstot par šo tēmu, kopā ar bērniem skatījāmies animācijas filmu par papagailīti Kešu. Viņš, arī sadusmojies uz visu pasauli, nolēma darīt sev galu un devās kārties. Biju šokā un joprojām nesaprotu, kāpēc bija vajadzīga šāda epizode!
Sāp joprojām
Veltas kundze (vārds mainīts — aut.), kuras dēls, jau pilngadīgs būdams, nolēma dzīvi beigt pašnāvībā, atzīst, ka atbildi uz jautājumu — kāpēc tā notika? — meklē joprojām.
— Dēls bija tāds pats kā citi viņa vienaudži. Strādāja, tikās ar draugiem, meitenēm, lai gan ģimeni vēl neizveidoja. Vai man ienāca prātā, ka viņš varētu kaut ko tādu izdarīt? Nekad! Ja kaut kas nebija labi, sadrūma un centās turēties nomaļus, bet vai tad arī citi tā nedara! Domājot par to, tagad šķiet, ka viņš deva kaut kādus mājienus, bet, vai tā patiesi bija, nezinu. Lai arī pagājuši vairāki gadi, tas sāp joprojām, un es dzīvoju ar vainas apziņu, ka neesmu neko darījusi, lai to novērstu, — saka Veltas kundze.
Mēdz teikt — tie, kuri domā par šo galējo soli, to vienalga kaut kad spers. Tomēr katrā krīzes situācijā ir vajadzīgs gaismas stariņš, jo tas var glābt kādu dzīvību. Tāpēc nesen krīzes centrs “Skalbes” izveidoja interneta forumu www.stastiundzivo.lv, kurā cilvēki var atklāt savas problēmas, iegūt informāciju par pašnāvībām un uzzināt, kā var palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Foruma mērķis ir veicināt pašnāvību novēršanu. Šajā tehnoloģiju laikmetā, kad cilvēki arvien vairāk izvēlas sazināties virtuālajā pasaulē, nevis viens ar otru, tas, iespējams, kādam palīdzēs. Galvenais, lai problēmu māktais cilvēks nospiestu pareizos datora klaviatūras taustiņus.
