Aizkraukliete Ligita Silaraupa kopā ar Latvijas delegāciju Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerālsekretāru Dirku Athenu un viņa kolēģiem.
Aizkraukliete Ligita Silaraupa kopā ar Latvijas delegāciju Briselē tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerālsekretāru Dirku Athenu un viņa kolēģiem, lai pārspriestu jautājumus, kuri satrauc Latvijas lauksaimniekus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
Ligita Silaraupa šajā braucienā pārstāvēja Latvijas zemnieku federāciju. Kopā ar viņu uz Briseli devās arī Zemnieku saeimas pārstāvji Valters Bruss, Maira Dzelzkalēja, Kristiāns Singelmans un Edgars Ruža.
Turpinājums diskusijām Latvijā
Ligita Silaraupa stāsta:
— Sarunas Briselē bija turpinājums jau Latvijā sāktajam dialogam par aktuāliem lauksaimniecības jautājumiem. Februārī notika Zemkopības ministrijas rīkotā Baltijas valstu konference, kurā piedalījās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dažādu lauksaimniecības institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Plašākas diskusijas izvērtās ar Dirku Athenu. Viņš savas vizītes laikā Latvijā apskatīja vairākas zemnieku saimniecības, un jau tad radās ideja dažus jautājumus, kas mūs interesē, pārrunāt šaurākā lokā Briselē. Eiropas Komisijā Athena kungs ir trešais cilvēks aiz Franča Fišlera, pietiekami zinošs un nozīmīgs.
Pēc vizītes Latvijā visi bija pārsteigti, ka Eiropas Komisijas pārstāvji diskusijās ar mums aizvadījuši trīs stundas. Briselē tas ir rets gadījums, ka sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem velta tik ilgu laiku.
Zemniekus baida projekti
Zemnieku saeimas pārstāvjus interesēja vienotie platībmaksājumi, bet Silaraupas kundze konsultējās par saimniekošanu mazāklabvēlīgos apvidos. “Staburags” jau rakstīja, ka Zemkopības ministrijas speciālisti mazāklabvēlīgajos apvidos bija iekļāvusi vairāk nekā 80 procentu valsts teritorijas, ko Briselē atteicās apstiprināt, pieprasot šo skaitli samazināt līdz 35 procentiem. Latvijas puse, pārskatot šo sadalījumu, mazāklabvēlīgo apvidu samazināja līdz 76 procentiem.
L. Silaraupa turpina: “Stāstīju par to, kāpēc man kā zemniecei ir svarīgi, lai šis atbalsts tomēr aptvertu pēc iespējas lielāku Latvijas teritoriju. No agrovides programmām šī ir visvienkāršākā. Lai saņemtu naudu, nav jāraksta projekti, nav jāpierāda saimniecības dzīvotspēja. Piesakoties vienotajam platībmaksājumam, veidlapā tikai jāievelk krustiņš.” Silaraupas kundze uzskata, ka zemniekiem, kuri izmantojuši dažādu veidu atbalstu, projektu uzrakstīt nebūtu problēmu, taču cilvēkiem, kuriem ir pusnaturālā vai naturālā saimniecība, tā ir barjera, lai saņemtu atbalstu.
Vajadzīga nauda
Zinot situāciju laukos — bezdarbu, depresiju, slikto infrastruktūru, naudas trūkumu, atbalsts varbūt nedaudz uzmundrinātu zemniekus. Ļautu paraudzīties uz saimniekošanu nedaudz citādāk. Tā būtu nauda, kas mudinātu paplašināt saimniecību vai mainīt saimniekošanas veidu. Eiropas pieredze rāda, ka mazām saimniecībām ar lauksaimniecību vien izdzīvot ir grūti. Šī nauda dotu rīcības brīvību, iespēju pārveidoties.
Kad Ligita Silaraupa to visu izstāstījusi Athena kungam, viņš sacījis: vajadzīga liela drosme un pat nedaudz nekaunības, prasot tik lielu valsts daļu atzīt par mazāklabvēlīgu. “Tas ir mans — zemnieces, laukos dzīvojoša cilvēka — redzējums. Sapratne, kā šis atbalsts mūs nākotnē varētu ietekmēt. Athena kungam mani argumenti likās pieņemami, saprotami un atbalstāmi, un viņš pieļāva iespēju, ka mūsu piedāvātos 70 procentu varētu arī apstiprināt. Taču pēc diviem gadiem mainīsies visa Eiropas Savienības lauksaimniecības politika. Tāpēc šie maksājumi ir tikai pārejas laika atbalsts, taču tas šobrīd ir ļoti vajadzīgs,” saka Ligita Silaraupa.
