Teiksmaina ir Jāņu nakts tradīcija — papardes zieda meklēšana. Latviešu tautas teikas vēsta, ka paparde zied tikai īsu brīdi Jāņu naktī ap pusnakti un tās ziedi ir sudraba, zelta un dimanta mirdzumā.
Teiksmaina ir Jāņu nakts tradīcija — papardes zieda meklēšana. Latviešu tautas teikas vēsta, ka paparde zied tikai īsu brīdi Jāņu naktī ap pusnakti un tās ziedi ir sudraba, zelta un dimanta mirdzumā. Ne visiem izdodas ieraudzīt Jāņu nakts brīnumu, tomēr ir pāri, kuriem papardes zieds ar pirmajiem rīta gaiļiem nenovīst, bet turpina ziedēt visu mūžu.
Apvīts burvestībām
Senči uzskatīja, ka papardes zieda meklēšana ir cieši saistīta ar burvestībām, dzirdēti pat nostāsti, ka papardes zieda meklētājiem draud briesmas, jo rēgojoties nezvēri, spoki un ķēmi. Ja arī noslēpumaino papardes ziedu neizdodas atrast, atmiņas par meklējumiem nezūd visu mūžu. Varbūt tieši līdz galam neatklāto nostāstu dēļ katru gadu vasaras saulgriežos ir daudz tādu, kuri gatavi doties pretī nezināmajam. Ak, jā! Viens sīkums — parasti gan ziedu izdodas ieraudzīt divatā, iespējams, tikai tad, ja blakus ir īstais cilvēks…
Gumijas zābakiem kājās
Sanita (28) un Agris (34) nejauši satikās Jāņu naktī pirms četriem gadiem. Sanitas dzimtā puse ir Nereta, savukārt Agris ir rīdzinieks, bet katrs savā draugu kompānijā bija devušies līgot uz Koknesi pie kopīgiem draugiem. Šobrīd pāris gatavojas kāzām, kas gaidāmas septembrī, bet par savu satikšanos abiem stāstāmā pietikšot vēl arī mazbērniem. Sanita tikko bija nokārtojusi pēdējos eksāmenus augstskolā, visi spēki izsīkuši, un viņas vienīgā vēlme bijusi atpūsties, bet draudzenes mudinājušas — Jāņu nakti nedrīkstot nogulēt! “Draudzenes vecākiem Koknesē bija lauku mājas, kur parasti sabrauc jauni un veci līgotāji, svētkus svin pēc senču tradīcijām. Tā kā visu dienu lija, draudzeņu pierunāta, apāvu savus sarkanos gumijas zābakus, paņēmu zaļo lietusmēteli un biju gatava līgošanai. Atceros, iebraucot mājas pagalmā, uzreiz pamanīju pāris puišu, kuri ar alus pudelēm rokās darbojās ap ugunskuru. Tā kā biju devusies līgot, nevis iepazīties, nemaz neuztraucos par savu apģērbu un to, ka lietus acu tušu jau nomazgājis,” atceras Sanita.
Draudzenes “sadalījuši”
Draudzeņu vecāku mudināta, arī Sanita iejutusies namamātes lomā, jo darāmā svētku vakarā pietika visiem — jārūpējas, lai līgotājiem netrūktu siera un alus kausos putotu visu nakti. “Tā kā līgotāji lielākoties bija draudzeņu vecāku radi un draugi, mēs ar draudzenēm bijām vienīgās jaunietes. Protams, to pamanīja arī puiši. Tikai vēlāk, kad sākām ar Agri draudzēties, viņš atklāja, ka mūs “sadalījuši”, tiklīdz ieraudzīja. Agris izvēlējies mani, kā pats smej — amizantā Līgo tērpa dēļ,” stāsta Sanita. Starp Līgo dziesmām un desu cepšanu sākušies danči, un vietējie kavalieri uzstājīgi aicinājuši savas “izvēlētās” dejot. Arī Agris devies pie Sanitas. “Tovakar labprātāk būtu pildījusi uzticētos namamātes pienākumus, jo Jāņu nakts romantika nemaz nebija prātā, taču Agris bija uzstājīgs un nepiekāpīgs. Pēc pāris dejām secināju, ka draudzenes jau atradušas kavalierus un, ja saullēktu nevēlos sagaidīt vienatnē, jāsamierinās ar Agra kompāniju,” teic Sanita.
Nepiedienīgs piedāvājums
Vakara gaitā atklājuši, ka abiem ir daudz kopīgu sarunu tematu un aizraušanos — abi ir dulli uz trakām lietām, un viņus saista viss kustīgais un jaunais. Sanita bija pārsteigta, cik viegli ar Agri sarunāties, paliekot divatā — no lecīgā un bravūrīgā Agra (tāds viņš bija puišu kompānijā) nebijis ne vēsts. Pēkšņi viņš jautājis, vai Sanita kādreiz esot atradusi papardes ziedu. “Teicu, ka nē, gadījies tikai redzēt jāņtārpiņus. Agris iesaucās, ka šogad man noteikti jāredz papardes zieds. Tā kā man tā meklēšana vairāk asociējas ar ko citu, ne mistiskā zieda meklēšanu, pirmajā brīdī apmulsu. Likās — tāds nepiedienīgs piedāvājums, kaut esam pazīstami vien pāris stundu. Domāju — svešs puisis, nezinu, vai varu viņam uzticēties,” atceras Sanita.
Sēž zem neīstā krūma
Tālāk viss noticis kā sapnī — Agris paņēmis Sanitu aiz rokas un vedis uz pļavu, kur sākas mežs. Puisis Koknesē bija viesojies vairākkārt, labi pazinis tuvējo apkārtni un apgalvojis, ka pašā mežmalā esot paparžu puduri. “Līdzi viņš paņēma segu, kuru paklājām ērtākai sēdēšanai pie pāris paparžu puduriem, un sākām gaidīt, kad plauks zieds,” smejot stāsta Sanita. Nosēdējuši stundu, bet no zieda ne vēsts. Odi nerimušies, nepārtraukti sijājis lietus, un abiem pacietība pamazām sākusi zust. “Tā arī nesapratām, vai sēdējām zem nepareizā papardes krūma, vai tomēr vajadzēja izpildīt kādu no senču ticējumiem, lai mistiskais zieds mums uzplauktu. Toties tonakt mums uzziedēja savs papardes zieds, kas zied arī šodien. Nē, tajā Jāņu naktī nekas nenotika,” taisnojas Sanita. Pēc Līgo nakts un kopīgā piedzīvojuma sekojis uzaicinājums uz Agra drauga dzimšanas dienu nākamajā nedēļā, un tā abi tikušies arvien biežāk. “Mistisko papardes ziedu vairs neesam mēģinājuši ieraudzīt, jo droši vien ne visiem to lemts skatīt. Kā ir patiesībā, nezinu, var jau būt, ka to kāds ierauga,” domā Sanita.
***
Kāpēc papardes zieds vispār jāmeklē? Ticējumi vēsta, ka Jāņu naktī papardes zieds jāizrauj ar visu sakni un jānogriež saknes galiņš — tur varēs redzēt nākamā vīra vai sievas vārdu. Vai arī — “Kas Jāņu naktī guļ papardēs, tam piepildās visas vēlēšanās”; “Jāņu naktī jāmeklē papardes zieds. Atradējs būs vesels un laimīgs cauru gadu”. Bet tiem, kuriem nav otrās pusītes, varbūt izdosies ieraudzīt papardi uzziedam pēc senču metodes — Jāņu naktī uz slotaskāta astoņas reizes ir jālec ap zemē uzvilktu astotnieku. To darot, nedrīkst sarunāties un smieties. Kad tas izdarīts, uz slotaskāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākajam paparžu pudurim, bet tikai vienatnē — tad var redzēt papardes ziedu uzziedam. Līgo!
