Aizvadītā nedēļa bija rosības pilna gan darbavietā, gan mājās — kopām privātmājas apkārtni, pagalmu, sāku kaut ko darīt arī dārzā.
Jau piekto gadu Lielajai talkai kopā ar meitām piesakām savu talkas vietu. Arī šopavasar tīrīsim Kaļķu, Dzelzceļa un Pļavu ielas apkārtni. Pirms pieciem gadiem, pirmo reizi piesakoties, motivācija bija vienkārša — tā bija iespēja ziemā piegružotajās ielas malās un grāvjos atkritumus talkas dienā savākt un aizvest bez maksas. Ikdienā par atkritumu izvešanu jāmaksā, nevaram atļauties regulāri vākt un maksāt arī par mēsliem, ko nomet garāmgājēji. Talkas dienā tīrām arī netālu esošo pļaviņu, pa kuru staigā daudzi pļaviņieši, arī mēs, un patīkamāk, ja tā ir tīra. Acīmredzot tas ir privātīpašums, saimnieks to nekopj, bet pašvaldībai tas nav jādara, tāpēc katru gadu to “pieķeram” klāt. Gan mežiņā, gan grāvjos atrastie atkritumi — konfekšu papīri, saulespuķu sēklu čaumalas, cigarešu paciņas, alus un vīna pudeles — liecina, ka mēslotāji ir visu vecumu cilvēki, nevar vainot tikai jauniešus. Viens no mēslošanas iemesliem ir tas, ka šajās vietās trūkst atkritumu tvertņu, domāju, ja to būtu vairāk, tad vismaz daļa pļaviņiešu pacenstos nemest visu zemē.
Iespēja savu talkas vietu redzēt kā vienu no Lielās talkas vietām kartē uzmundrina, ir stimuls apzināties, ka esam daļa no Latvijas, šajā dienā darām kaut ko kopā visos novados. Mūsu ģimenei tā ir īpaši pacilāta, prieka un darbaspara pilna diena, cenšamies iesaistīt arī kaimiņus.
Kopš pagājušās nedēļas “Lattelecom” interaktīvās televīzijas skatītāji vairs nevar redzēt kanālu TV3. “Lattelecom” un koncerns “Modern Time Group” nespēja vienoties par kanāla TV3 retranslācijas noteikumiem. Manuprāt, tas ir ļoti negodīgi pret skatītājiem, kuri šajā situācijā ir ķīlnieki. Divi uzņēmumi nespēj vienoties — bet kāda gan gar to daļa mums? “Lattelecom” piedāvā citus labumus — videonomu un iespēju skatīties citus kanālus, bet mums to nevajag, gribam redzēt TV3! Esam liela ģimene, mūsmājās ir divi televizori — vienam ir “Viasat” pieslēgums, otram — “Lattelecom”. Neesam palikuši gluži bez TV3, bet to tagad varam redzēt tikai vienā televizorā, un to nākas dalīt. Ģimenē esam iecienījuši raidījumus “Bez tabu”, “Nekā personīga” un seriālu “UgunsGrēks”. Arī tad, ja vēlētos pāriet pie cita televīzijas pakalpojuma sniedzēja, “Lattelecom” to nemaz tik viegli nepieļauj, laužot līgumu, jāmaksā sodanauda. Nupat gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paziņoja, ka šādā gadījumā naudassods nebūs jāmaksā.
Lasīju, ka Saeimas deputāti steidzamības kārtā pagājušajā nedēļā paredzēja kriminālatbildību personām, kuras pārdod tā dēvētās legālās narkotikas, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums. Teju katru dienu lasot par jauniem “spaisa” upuriem, kuri gados kļūst arvien jaunāki, esmu neizpratnē — vai kas tāds var notikt nedēļas, mēneša laikā? Acīmredzot tā ir sistēma, kas veiksmīgi darbojusies gadiem ilgi, tikai šobrīd strauji jūtam sekas. Nav normāli, ka ikkatrā galvaspilsētas rajonā darbojas vairākas “legālas” tirgotavas. Kādam tas ir izdevīgi.
Mūsmājās ir trīs pusaudzes, daudz domāju par to, kāpēc tā notiek. Ne vienmēr viss sākas ģimenē, nevar vainot arī skolu, bet jāatzīst, ka vērtības ir sagriezušās kājām gaisā. Redzu atšķirību starp vecāko un jaunāko meitu, kurām ir deviņu gadu starpība, to, ko var atļauties tagad, pirms deviņiem gadiem pat domās nepieļāva.
Šodien bērniem ir daudz tiesību, bet nav pienākumu. Mēs skolas laikā tīrījām klases, mazgājām grīdu, krāvām malku, kopām skolas apkārtni un strādājām kolhozā, pelnījām naudu ekskursijām, tagad skolēnam nedrīkst likt pat tāfeli noslaucīt, ja viņš pats to nevēlas darīt. Tās ir galējības. Ko vainot? Tā ir sabiedrības atbildība — ar multiplikācijas filmām TV ekrānos, kurās tikai šauj, dur un varoņiem ir deviņas dzīvības, ar datorspēlēm un filmām tiek izmainīta bērna uztvere. Bet bērnam jādzīvo nevis virtuālā, bet īstā pasaulē, kur dzīvība ir tikai viena. Viens no risinājumiem — bērns jānodarbina un jāiesaista visur, kur vien var, lai nepaliek laika muļķībām. Ir tik daudz iespēju — mūzikas, mākslas skolas, dejošana, sporta treniņi, jauniešu iniciatīvas centri, katrs var atrast sev piemērotāko. Bērnam vajag pienākumus, viņš jāiesaista mājas darbos un jāmāca palīdzēt pieaugušajiem, nevis jāļauj tikai sēdēt pie datora.
Vairāki simti aktīvu lielākoties ar mākslu un kultūru saistītu cilvēku parakstījuši aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam izvērtēt savas spējas ieņemt amatu. Vēstules sūtītājus visvairāk satrauc tas, ka Valsts prezidents ne vienmēr spēj skaidri un saprotoši izteikt savu viedokli un skaidrot Latvijas pozīciju svarīgos jautājumos.
Man Andris Bērziņš prezidenta amatam šķiet piemērots, novērtēju, ka viņš arī iepriekš veiksmīgi darbojies augstos amatos, zina, ko nozīmē būt vadītājam. Uzskatu, ka viņš vienmēr pasaka savu vārdu stingri un konkrēti, rīkojas atbilstoši tam, ko teicis. Protams, prezidents nedrīkst ignorēt sabiedrības vēstuli, uz to ir jāatbild, jāizvērtē sava darbība, taču tas noteikti nav pamats, lai domātu par atkāpšanos no amata. Sabiedrībai jākļūst cilvēciskākai — arī augsta ranga amatpersonas ir tikai cilvēki, kuriem ir savas emocijas, garastāvoklis, veselības problēmas un ne vienmēr izdodas runāt spīdoši. Pat iepriekš uzrakstītu runu ne vienmēr izdodas pateikt nevainojami. Kritizēt ir viegli, bet iedomāties sevi viņa vietā spētu tikai retais — visu laiku esi uzmanības centrā, ir milzīga atbildība un pienākumi.
Latvijas Būvnieku asociācijas ikgadējā skatē “Gada labākā būve Latvijā 2013” Pļaviņu aizsargdambis ieguva trešo vietu nominācijā “Rekonstrukcija”. Par šo ziņu priecājos, jo ikdienā dambis ir arī mūsu ģimenes pastaigu vieta. Kopš dambja rekonstrukcijas Daugavmala ir atdzīvojusies — tur ikdienā staigā jaunās māmiņas ar ratiņiem, bērni un pieaugušie brauc ar velosipēdiem, ar skrituļslidām. Pļaviņieši ar lepnumu var teikt, ka tagad ir pašiem sava atpūtas un pastaigu vieta, pērn iedibināja jauku pasākumu “Dambja skrējiens”, kurā piedalījāmies, un šogad noteikti skriesim atkal. Staigājot pa dambi, paveras brīnišķīgi dabasskati, kas mainās katrā dambja līkumā — vēroju gan saullēktu, gan saulrietu un priecājos par Pļaviņu apkaimes dabas skaistumu.
Novēlu arī citiem rast vēlmi sakopt vidi, kurā dzīvojam! Sākt var ar savu pagalmu un tuvāko apkārtni, lai nav jāsūkstas par netīrām ceļmalām un upes līčiem, bet to mainīt!
