Aizkraukles pilsētas kultūras namā 21. februārī bija koncerts, kurā viesojās P. Stradiņa slimnīcas sieviešu koris. Tam pretim padziedāja vīru koris “Staburags”.
Aizkraukles pilsētas kultūras namā 21. februārī bija koncerts, kurā viesojās P. Stradiņa slimnīcas sieviešu koris. Tam pretim padziedāja vīru koris “Staburags”.
Ieeja pasākumā bija bez maksas. Uz skatuves ap 60 dziedātāju, zālē — septiņi (!) klausītāji. Man neērti koristu priekšā. Vai tiešām aizkraukliešiem neinteresē koru koncerts? Vai tas neinteresē arī mūzikas skolas audzēkņus un pedagogus? Vai vienaldzīgi arī citu Aizkraukles muzikālo kolektīvu dalībnieki un pat inteliģence? Ja tāda attieksme visu līmeņu audzinātājiem, tad ko varam gaidīt no audzēkņiem? Vai trūka reklāmas, aģitācijas?
Vai dziesma un Dziesmu svētki turpmāk būs vajadzīgi tikai pašiem koristiem un Eiropai, kas prot novērtēt latviešu lielo bagātību — dziesmu? Gribētu zināt kultūras dzīves vadītāju un psihologu viedokli.
