Ekonomikas ministrija laidusi klajā ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā manāms lepnums par to, ka pēdējos gados Latvija attīstoties divreiz straujāk par Eiropas Savienību.
Ekonomikas ministrija laidusi klajā ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā manāms lepnums par to, ka pēdējos gados Latvija attīstoties divreiz straujāk par Eiropas Savienību. Tomēr mūsu valsts iedzīvotāju ienākumi sasniedzot tikai 30 procentu no ES dalībvalstu līmeņa. Speciālisti lēš, ka mēs viņu pašreizējo līmeni sasniegsim pēc 28 gadiem.
Pēckara gados mana un vecāka gadagājuma dzimušie Latvijas iedzīvotāji, kuri pārdzīvoja “padomijas” gadus, vēl atceras, kā Padomju savienībā viens no tās līderiem Ņikita Hruščovs lielījās, ka mēs dzīvosim komunismā — panāksim un pārspēsim Ameriku. Par spīti čekas dzirdīgajām ausīm, riskējot nokļūt Sibīrijā, asprāši tautas anekdotē gan šo apgalvojumu apšaubīja, jo, paskrienot garām Amerikai, būšot redzamas mūsu plikās pēcpuses…
Gandrīz vai radusies līdzīga situācija, tikai nu mums jāpanāk Eiropas Savienība. Vai tas vispār vajadzīgs? Pēc 28 gadiem būsim kļuvuši par tik mazu tautiņu, ka Eiropas Savienībā mums vairs nebūs nekādas nozīmes.
Argumentu šādam apgalvojumam netrūkst: ES kandidātvalstu un arī dalībvalstsu vidū dzimstība Latvijā ir viszemākā, bet mirstība — visaugstākā. Pēdējos 11 gados mūsu zemē iedzīvotāju skaits sarucis par 11 procentiem. Gandrīz pusē ģimeņu aug tikai viens bērns, bet 36 procentos ģimeņu — divi. Mēs esam agrāra zeme, bet kopsaimniecību “prihvatizācijas” periods bijis tik briesmīgs, ka vidēja lauku saimniecība spēj pastrādāt tikai 12,4 hektārus zemes, pa govslopam ir tikai katrā otrajā, bet cūkas — katrā trešajā saimniecībā, ar lauku tūrismu nodarbojas tikai 0,2 procenti saimniecību un tikai 140 lauksaimnieku strādā ar videi draudzīgām metodēm. Latvijas zemniekiem tikai pieci procenti traktoru ir jaunāki par sešiem gadiem. Skumja statistika!
Cerība katrā cilvēkā mirst pēdējā, un mēs ceram. Uz Dievu, Eiropu, valdību un sevi. Līdz šim valdības nākušas un gājušas, mūsu cerības pieviļot. Nu atkal tuvojas kārtējās vēlēšanas, kad centīsimies graudus atsijāt no pelavām. Vai izdosies un vai to mums vairs vajag? Vai paši jau neesam kļuvuši par pelavām, kuras viegli izklīdīs pasaules lielajos vējos…
