Valsts prezidents Valdis Zatlers pret Saeimu pakratīšanai pacelto pirkstu kautrīgi nolaidis un paslēpis aiz muguras. Sak, dzīvojiet vien tālāk, kaut ko jau esat padarījuši. Tas, ka šis prezidents nebūs tas, no kura gaidāma radikāla rīcība, patiesībā bija skaidrs jau sen. Tiekoties ar bērniem Jūrmalā, viņš pat vaļsirdīgi atklājis, kāda viņam bijusi iesauka skolas gados — Zaķis…
Zatlers ir viens no tiem politiķiem, kuri laiž tautā spārnotas frāzes. Reiz jau ilgu laiku apsmaidījām viņa retorisko jautājumu: “Kas es esmu?”. Tagad noteikti populārs būs viņa izteiciens, ka valstij “vajadzīga rīcībspējīga, nevis atlaista “uz koferiem sēdoša” Saeima”. Nebūs melots, ja teikšu, ka “uz koferiem” šobrīd sēž liela daļa valsts iedzīvotāju — nākamie bezdarbnieki, iespējami “saīsināmie” valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, arī rajonu padomju štats, kurš dzīvo pēdējos mēnešus. Kāpēc gan lai šādas “sēdēšanas prieku” neizbaudītu arī tie, kuri visu šo stacijas uzgaidāmās zāles haosu Tautas partijas vadībā radījuši? Tomēr, no emocijām norobežojoties un vēsu prātu visu apsverot, skaidrs, ka citas izejas patlaban nav — jāatstāj tās pašas 100 snauduļojošās un pašlabumu meklējošās “galvas”, jo citādi būsim tādos mēslos, ka ārā vairs netiksim. Kaut gan — eksprezidents Guntis Ulmanis kādas partijas dibināšanas kongresā taču teica, ka šie “s….i ir labs mēslojums nākotnei”! Palikdami bez parlamenta tik katastrofālā situācijā, mēs riskētu ieraudzīt tukšu kasi, jo valstij, kura plīst pa visām šuvēm, neviens normāls “baņķieris” naudu gan neaizdotu. Tāpēc prezidentam kā sarkana lupata bullim Saeimai un valdībai priekšā jāvicina jauni uzdevumi, gan bez ultimāta pieskaņas. Lai neiznāk kā ar 31. martu, kad Zatlers pats sevi bija iedzinis stūrī un riskēja tur palikt, ja nebūtu sagatavojis cik necik solīdu atkāpšanās ceļu. Uzdevumi nav viegli. Pats grūtākais — pieņemt grozījumus budžetā saskaņā ar vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu. Ja tas neizdosies, nebūs ne naudas, ne valdības. Palīdzēt uzņēmējiem — tas skan vienkārši deklaratīvi, jo reālās “sviras jākustina” valdībai. Iedzīvotāju sociālā aizsardzība, garantijas bezdarbniekiem — arī tās ir tikai frāzes, kurām reālu segumu neredzam. Vai to spēs nodrošināt Valda Dombrovska valdība? To šobrīd nevar apgalvot neviens.
