Pagājušajā gadā Satiksmes ministrijā (SM) izstrādāta jauna valsts dotāciju sadales kārtība plānošanas reģionu vidū 2012. gadā. Neņemot vērā to, ka nav panākta vienošanās starp visiem plānošanas reģioniem, šie Ministru kabineta (MK) noteikumi tika pieņemti lielā steigā 2011. gada 27. decembrī, paredzot lielāku finansējuma piešķiršanu sabiedriskajam transportam tiem plānošanas reģioniem, kuros pasažieru pārvadātāji strādā ar zemāku pašizmaksu un lielākiem ieņēmumiem.
Izstrādātie noteikumi vistiešāk var ietekmēt Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) un līdz ar to arī Aizkraukles puses iedzīvotājus.
Mistiski koeficienti
SM uzskata, ka līdz šim esošā dotāciju sadales kārtība neveicināja vietējās nozīmes maršrutos strādājošo pasažieru pārvadātāju darbības efektivitātes paaugstināšanu, jo lielāku valsts finansējumu piešķīra plānošanas reģioniem, kuros bijuši lielāki zaudējumi. Līdz ar to sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji nebija ieinteresēti samazināt zaudējumu un viena kilometra pašizmaksas apmēru.
MK noteikumi paredz pilnībā mainīt līdz šim spēkā esošo dotāciju sadales kārtību. Turpmāk, sadalot finansējumu plānošanas reģioniem, Autotransporta direkcija vairs neņems vērā tādus kritērijus kā pārvadātāju zaudējumi, bezdarba līmenis un strādājošo vidējā darba samaksa. Toties papildus ņems vērā pārvadātāju viena kilometra pašizmaksu, ieņēmumus uz vienu kilometru un autobusu vidējo noslogojumu.
“Diemžēl noteikumu 19. punktā dotāciju aprēķinā iekļauti nesaprotami normēšanas koeficienti, kas ļauj bez objektīva pamatojuma mainīt dotāciju proporciju starp plānošanas reģioniem,” saka Aizkraukles autotransporta uzņēmuma (ATU) valdes locekle Aija Ciganoviča.
Pieci lemj par
tūkstošiem
Šādām izmaiņām nepiekrīt Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvji. Pēc šādas dotāciju piešķiršanas kārtības vislielākie zaudētāji būs ZPR iedzīvotāji, tātad arī mūsu puses cilvēki, kuri izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus. “Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu dotācijas pasažieru pārvadātājiem Latvijā samazinātas vēl par pieciem miljoniem latu,” stāsta Aizkraukles ATU valdes locekle Aija Ciganoviča. “Samazinājums sadalīts arī starp pārvadājumu veidiem — vilcieniem un starppilsētu autobusiem — apmēram 3 miljoni, vietējās nozīmes pārvadājumiem 2 miljoni latu. Vēl jāņem vērā, ka no 2012. gada dotācijas jāapmaksā 2 miljoni latu zaudējumi 2011. gadā.”
“Par piešķirtās naudas sadalījumu lēma plānošanas reģionu pārstāvji,” stāsta Aija Ciganoviča. “Diemžēl lēmums pieņemts nepārdomāti. Trīs no pieciem pārstāvjiem bija par jaunajiem noteikumiem, divi — pret. Rezultātā zaudētājas ir Zemgale un Vidzeme.”
Pārsteidz tas, ka par daudzu tūkstošu cilvēku iespējām izmantot sabiedrisko transportu lemj pieci ierēdņi. Jaunajai dotāciju sadalei nepiekrīt ZPR un VPR pārstāvji, jo pārējiem plānošanas reģioniem samazinājums ir daudz mazāks.
Piemēram, pēc jaunās kārtības Rīgas plānošanas reģionā varēs strādāt ar kilometra pašizmaksu Ls 0,69, taču Zemgalē ar Ls 0,548, Vidzemē — Ls 0,599.
Kas to lobē?
“Šāda valsts budžeta naudas sadalīšana nav saprotama un ir pilnīgi nepieņemama,” saka Ciganovičas kundze. “Ja tā sāks dalīt finansējumu, tas novedīs pie vidējo un mazo pasažieru pārvadātāju uzņēmumu likvidēšanas, un vietējos pārvadājumus pārņems lielās kompānijas. Šis process jau sācies 2008. gadā. Turklāt nauda, ko dala daži ierēdņi, nav pašvaldības budžeta līdzekļi, bet valsts nauda, tie ir mūsu nodokļi.”
Neizprotamu iemeslu dēļ vismazākais dotāciju samazinājums ir Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionam. “Iepriekšējos gados naudu sadalīja, objektīvi ņemot vērā reģiona īpatnības. Pēc izstrādātajiem jaunajiem noteikumiem dalījums ir pilnīgi atšķirīgs, un mēs esam lielākie zaudētāji. Ja tos nemainīs, tas ietekmēs ne tikai iedzīvotājus, bet arī pārvadātājus. Būs jādomā, kā izdzīvot. Sliktākais scenārijs: būs jālemj, ko darīt — palielināt biļešu cenas vai slēgt vietējās nozīmes autobusu maršrutus, kas jau notika pagājušajā gadā, kad mums samazināja dotācijas,” saka Aija Ciganovča. “Vai tiešām mēs būsim spiesti braukt uz Aizkraukles dzelzceļa staciju nevis uz katru pienākošo vilcienu, bet, piemēram, uz katru trešo, bet no pārējiem vilcieniem cilvēki lai nāk uz pilsētu kājām? Iedzīvotāji prasīs no mums. Šāda rīcība novedīs pie haosa pasažieru pārvadājumos.”
Jaunie noteikumi, šķiet, ir labvēlīgāki to reģionu pasažieru pārvadātājiem, kuriem ir spēcīgāki lobiji. Pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīgas plānošanas reģionam, kur ir vislielākais iedzīvotāju blīvums un reisu intensitāte, finansējuma samazinājums ir tikai 1,06%.
Nevar prognozēt
Uzņēmumā jau tiek meklētas iespējas, kā ietaupīt, lai mazāk ciestu pasažieri. “Meklējam iekšējās rezerves, mēģinām ietaupīt līdzekļus. Domājam dažos maršrutos norīkot autobusus ar mazāku ietilpību. Ir skaidrs, ka biļešu cenu palielināšana nav risinājums,” saka ATU valdes locekle. “Lielas bažas rada arī tas, ka šobrīd valstī situācija ir neprognozējama, jo lēmumus maina teju katru dienu.”
SM gan sola, ka sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju vēl mēģinās rast kompromisu par tā saucamo normēšanas koeficientu, ko izmantos aprēķinos. SM norāda, ka 2011. gada beigās piešķīrusi papildu līdzekļus — 245 tūkstošus latu — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri apkalpo vietējos maršrutus, radušos zaudējumu segšanai. Bet kopējā pārvadātāju zaudējumu summa ir ap 800 tūkstošiem latu, taču valdība viņiem atvēlējusi tikai trešo daļu no tā, ko valsts pārvadātājiem parādā.
Šogad nav paredzēts mainīt biļešu cenas vietējās nozīmes maršrutos, bet starppilsētu maršrutos, piemēram, Aizkraukle—Jaunjelgava—Rīga, biļešu cenas šī gada laikā varētu paaugstināties apmēram par 6%. “Izmaiņas būs ne tikai visā maršruta garumā, bet arī atkarībā no pieturvietām,” saka Ciganovičas kundze. “Rēķinās gan kilometrus, gan noslogojumu.”
Arī amatpersonām jādomā
Ciganovičas kundze ir pārliecināta, ka lēmums par šādām izmaiņām jāizskata arī novadu domēs un par to jārunā Pašvaldību savienībā. “Pašlaik arī novadu vadība iesaistījusies problēmas risināšanā. Par to ir jārunā, jo tas skar lielāko daļu novadu iedzīvotāju. Šādu finansējuma sadalījumu nevar pieļaut,” saka Aija Ciganoviča.
Dotāciju samazinājums nav nosedzams, pārskatot pārvadātāju izdevumus vai optimizējot maršrutu tīklu. Aizkraukles reģiona maršrutu tīkls jau 2011. gadā vairākas reizes tika mainīts, lai samazinātu pārvadātāju izdevumus. Kopumā gada laikā nobraukumu maršrutu tīklā samazināja par 120 tūkstošiem kilometru vai 10,6%.
Turpinot maršrutu slēgšanu, nonāksim situācijā, ka pagastu centri un apdzīvotās vietas Jaunjelgavas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu un Skrīveru novadā paliks bez sabiedriskā transporta pakalpojumiem, un tas ir pilnīgi pretrunā ar novadu izveidošanas koncepciju.
Ja šādu lēmumu pieņems, panāks mazo un vidējo pasažieru pārvadātāju uzņēmumu likvidēšanu.
