Šodien un rīt Latvijas galvaspilsētā Rīgā notiek Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu vadītāju sanāksme jeb NATO samits.
Šodien un rīt Latvijas galvaspilsētā Rīgā notiek Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu vadītāju sanāksme jeb NATO samits. Šī ir pirmā reize, kad NATO samits risinās valstī, kas agrāk bijusi PSRS sastāvā.
Raida ziņas uz visām malām
Olimpiskais sporta centrs Rīgā ir galvenā NATO samita norises vieta. Tur notiek alianses valstu vadītāju samita sesijas, preses konferences, divpusējās tikšanās, iekārtotas delegāciju un mediju pārstāvju darba telpas. No plašā preses centra simtiem žurnālistu par šo notikumu raida ziņas uz visām pasaules malām. Šodien un rīt Latvijā notiekošais uzmanības centrā noteikti ir 26 valstīs, jo tieši tik valstu un valdību vadītāji ieradušies uz Ziemeļatlantijas alianses apspriedi.
Latvijā sabraukuši vairāk nekā pieci tūkstoši viesu, viņu vidū arī tādi pasaules politiķu elites pārstāvji kā ASV prezidents Džordžs Bušs, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, Francijas prezidents Žaks Širaks, Itālijas premjerministrs Romano Prodi, kā arī citu valstu un valdību vadītāji, protams, arī NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers.
Latvijā ieradušies arī 1700 mediju pārstāvju.
Vislielākā delegācija tradicionāli ir Amerikas Savienotajām Valstīm — vairāki simti cilvēku, bet mazākā Islandei — ne vairāk kā desmit pārstāvju.
Pirmajā vietā cīņa pret terorismu
Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis atzīst, ka NATO sanāksmes dēļ Rīga ilgi paliks atmiņā pasaules sabiedrībai. Aizsardzības ministrs Atis Slakteris atgādina, ka pirms dažiem gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija būs NATO dalībvalsts un ka šīs organizācijas valstu vadītāju sanāksme notiks Rīgā.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkevičs pirms NATO samita, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, teica, ka viens no alianses valstu vadītāju apspriestajiem jautājumiem varētu būt militārās operācijas Afganistānā, iespējams, tiks skarts arī NATO paplašināšanās jautājums, taču konkrētus lēmumus par to Rīgā nepieņems. Dienas kārtībā arī jautājums par NATO sadarbību ar Ukrainu un situācija Gruzijā. Terorisms un masu iznīcināšanas ieroči turpmākajā desmitgadē būs nopietnākie draudi pasaulei, tāpēc aliansei jādara viss, lai pasargātu iedzīvotājus no tiem.
Slavē Latviju
Vairāki nozīmīgi pasākumi saistībā ar NATO samitu notikuši jau iepriekš. Vakar, 27. novembrī, aizsardzības ministrs Atis Slakteris ar ASV senatoru Ričardu Lugaru pārrunāja Gruzijas sasniegumus ceļā uz NATO. Apspriestas Gruzijas nākotnes izredzes un tās loma starptautiskajā drošībā. Latvijas aizsardzības ministrs Atis Slakteris pauda atbalstu Gruzijas valstiskajai suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. “Latvija ir sniegusi un turpinās sniegt Gruzijai praktisku palīdzību aizsardzības sistēmas stiprināšanā. Mūsu valsts NATO integrēšanās ceļā ir guvusi vērtīgu pieredzi,” teica A. Slakteris.
ASV senators Ričards Lugars pauda prieku par iespēju apmeklēt Latviju. Senators augstu novērtēja Latvijas sasniegumus demokrātijā pēdējo 15 gadu laikā, ekonomikas izaugsmi, bezdarba samazināšanu, Eiropas Savienības valstu un ASV investīciju piesaisti un stabilas daudzpartiju valdības izveidi pēc nesenajām vēlēšanām Latvijā. Vakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās arī ar NATO Padomes sekretāru Berndu Getzi un pārrunāja NATO nākotnes attīstību, tālāko alianses paplašināšanos un misiju pastiprināšanu dažādos reģionos. NATO Padomes sekretārs uzslavēja visu Latvijas atbildīgo iestāžu darbu samita sagatavošanā un apliecināja, ka tās pievērsušas lielu uzmanību daudzām būtiskām detaļām un kvalitātei.
Ieguvums — uzticamība
Viens no būtiskākajiem mūsu valsts ieguvumiem, uzņemoties rīkot šādu vērienīgu pasākumu, ir Latvijas atpazīstamība pasaulē. Jau esam pierādījuši, ka spējam tikt galā gan ar lieliem sarīkojumiem, gan uzņemt tūkstošiem viesu. To pierādīja mūsu Dziesmu un deju svētki, “Eirovīzijas” dziesmu konkurss, esam pārdzīvojuši arī pasaules čempionātu hokejā. Pārdzīvosim arī NATO samitu.
Pie ieguvumiem noteikti var pieskaitīt arī valsts reitinga palielināšanos, starptautisko uzticamību. Esam guvuši pieredzi, rūpējoties par drošību, ieviešot jaunas tehnoloģijas, atjaunoti vairāki objekti, piemēram, Rīgas lidosta, Dailes teātris, Olimpiskais sporta centrs.
Valsti iepazīst caur kultūru
NATO valstu vadītāji tiksies aiz slēgtām durvīm, un par tur runāto uzzināsim tikai preses konferencēs, bet NATO “Atvērtajā mājā” Dailes teātrī 25. un 26. novembrī varēja ienākt ikviens mūsu valsts iedzīvotājs un viesis. “Atvērtās mājas” pasākumus apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku. Teātra telpās notika dažādas akcijas: “Garākais bērnu zīmējums Latvijā”, izstādes un iepriekš notikušo konkursu uzvarētāju apbalvošana, tikšanās ar ievērojamiem un interesantiem cilvēkiem.
Šodien paralēli NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmei Rīgas domē notiek jauno līderu forums. Tā dalībniekiem uzrunu teiks arī NATO ģenerālsekretārs. Arēnā “Rīga” atklās NATO samita transformācijas izstādi. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājs Edgars Rinkēvičs rīko pieņemšanu visiem akreditētajiem mediju pārstāvjiem, un šo pasākumu ieskandinās folkloras kopas “Iļģi” un “Dandari”, savukārt Latvijas Valsts prezidente NATO valstu un valdību vadītājus aicina uz Latvijas Nacionālo operu.
Koncertā ar nosaukumu “Atgriešanās” atskaņos visdažādāko laikmetu skaņdarbus. Caur mūziku un deju Latvijas tautas un pasaules kultūras vērtības viesiem atklās Vestards Šimkus, kamerorķestris “Kremerata Baltika”, jauniešu koris “Kamēr”, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Gidons Krēmers, Miša Maiskis, Kristīne Opolais, ansamblis “Altera Veritas”, Latvijas Nacionālās operas balets un Liepājas simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā.
Lielās avīzes samita laikā neiznāk
NATO samita laikā Rīgā ir ievērojami satiksmes ierobežojumi, īpaši vietās, kur pulcējas ārvalstu delegāciju pārstāvji — ap Olimpisko sporta centru, Nacionālo operu un Rīgas Latviešu biedrības namu. Ierobežojumi gājējiem un braucējiem ir gan Vecrīgā, gan pilsētas centrā, ir problēmas novietot automašīnu, mainīts sabiedriskā transporta kustības grafiks. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkevičs, pirms samita tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, uzsvēra: “Negribam pilnībā slēgt Rīgas centru un vecpilsētu, jo nevēlamies Rīgu samita laikā padarīt par mirušu pilsētu. Lai mūsu viesi redz “dzīvu” pilsētu, nevis tukšas Rīgas ielas.”
Samits sagādājis problēmas arī preses izdevējiem. Noteikto pārvietošanās ierobežojumu dēļ tipogrāfiju darbinieki nevar laikus nokļūt līdz darbavietai. Problēmas ir arī preses izplatītāju transportam. Tāpēc šodien un rīt neiznāk visi lielākie dienas laikraksti — “Diena”, “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgā”, “Vakara Ziņas”, “Rīgas Balss”, “Latvijas Vēstnesis”, “Dienas Bizness”, “Vesti Segodņa”, “Čas”, “Telegraf”, “Biznes
