Šorīt sieva mani modināja ar buču un pasniedza kafiju gultā. Prasīju, kas tad nu, vai pasaules gals? Šī atbildēja: “Kā tad! Pavisam tuvu! Vai tad nezināji, ka mums vairs atlicis gads. Izbaudīsim laulību, kamēr vēl varam! 2012. gadā solītais pasaules gals būs klāt kā likts!”
Bija labi… Nudien pasaules gals! Vismaz mūsu laulības gultā — noteikti! Nopriecājos, ka vismaz pastarās dienas tuvums manai pensionārītei liek sasparoties. Re, sirmos matus beidzot nokrāsojusi! Pārvērtējusi attieksmi pret mani — savu laulāto draugu! Kā nekā jau 30 gadu esam kopā pavadījuši visnotaļ normālā laulībā. Un pēc šīrīta ugunīgās saskarsmes šķirties vairs nedomājam. Lai gan bija laiks, kad man ik uz soļa “paslīdēja kāja”, ko, protams, neizdevās noslēpt no savas cienītās. Un tad nu viņa mani tiktāl grauza, ka gribējās bēgt projām neatskatoties. Taču ekonomiskā krīze ir piespiedusi sievu pievērt acis uz manām vājībām. Tiesa, ar gadiem esmu kļuvis pavisam tikumīgs, kā nekā esmu seniors. Uz svešām sievietēm vairs tikai skatos, nagus nepalaižu.
Zvans pie durvīm! Pārsteigums — “zagsa” darbiniece pie mums atnākusi! Piedāvā mums ar sievu un vēl dažiem pāriem noorganizēt publiskas Pērļu kāzas. Tas esot brīnums, ka šodien kāds vēl spēj tik ilgi kopš nodzīvot. Mūs gribot sveikt un godināt novada vadība. Nu pasaules gals, nudien! Protams, piekritām.
Iegrimdams pārdomās, kur un par kādu naudu lai rauju pērļu kaklarotu savai sievai kāzu jubilejā, sēdēju tur, kur pat ķeizars mēdz iet pats savām kājām. Nezinu, cik ilgi jau biju tā sēdējis, varbūt pat iesnaudos, kad sajutu šņabja smaku. Ui, pat ne šņabja, kandžas smārdu saoda mana nāss. Un tad jau sāka arī pilēt no griestiem un visbeidzot lija ar strūklu. Atvēru muti… Labs, velns, grādu 70 nudien, uzreiz iesita pa pauri… Iebrēcos, lai sieva ātri man nes klāt visus iespējamos tukšos traukus. “Kas tad nu?” šī vaicāja. Bet es garās runās neieslīgu, vien atcirtu: “Ai, nekas, pasaules gals jau ir klāt!”
Ar grādīgo dziru pilnīgi par velti piepildījām bļodu. Tur bija vismaz trīs litri! Pēcāk kaimiņi atskrēja pie mums atvainoties. Atzinās, ka šiem kandžas aparāts tualetē uzgājis gaisā. Es tomēr nepiedevu, prasīju, lai maksā mums ar sievu kompensāciju par pielieto mazmājiņu. Ziniet, tas tik ir pasaules gals! Manā gaumē!
