Lai arī šīgada pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Pēteris Lideris jau sen dzīvo Līgatnes apkaimē, koknesieši viņu mēdz dēvēt par savējo.
Lai arī šīgada pasaules čempions zemledus makšķerēšanā Pēteris Lideris jau sen dzīvo Līgatnes apkaimē, koknesieši viņu mēdz dēvēt par savējo. Koknesē ir viņa dzimtā puse, un tieši te viņš kopā ar draugiem apguvis pirmās makšķerēšanas iemaņas.
No Daugavas pie Gaujas
–– Kā no Daugavas krastiem nokļuvāt Gaujas līčos?
–– Latvija ir ļoti maza zeme, un pāris stundu laikā no Līgatnes var sasniegt gandrīz jebkuru tās malu. Pie Gaujas mani aizveda liktenis. Augstskolā ieguvu celtnieka profesiju, pāris gadu strādāju Kokneses kolhozā, tad Līgatnē man piedāvāja labāku darbu un kā jaunajam speciālistam toreiz pienācās arī māja. Tā arī dzīvesvietu vairāk neesmu mainījis.
–– Vai strādājat savā profesijā?
–– Īsti vairs ne. Man tagad ir pašam savs uzņēmums, kurš nodarbojas ar apkārtnes labiekārtošanu. Rokam dīķus, veidojam ainavas. Makšķerēšanas dēļ gan darbību nācies ievērojami sašaurināt. Kaut gan mani ļoti atbalsta ģimene, gan ziemas, gan vasaras makšķerēšana paņem ļoti daudz laika.
Ziemā lētāk
–– Vai makšķerēšana ziemā jums ir galvenais sportaveids?
–– Ziemas makšķerēšanā gan man, gan visai Latvijas komandai ir jau sasniegumi un lielākas iespējas arī nākotnē gūt ievērojamus panākumus. Vasaras makšķerēšanā ir ļoti grūti konkurēt ar dienvidzemju pārstāvjiem, kuri atšķirībā no mums trenējas divpadsmit mēnešu gadā. Arī inventārs vasaras makšķerēšanai ir daudz dārgāks. Ziemā visu aprīkojumu var salikt vienā nelielā kastītē, uzģērbt siltāku kombinezonu, ņemt urbi un doties uz ledus, bet vasarā tik vienkārši vis nav. Labas vasaras makšķeres un auklas maksā tūkstoš dolāru. To nevar atļauties. Protams, Latvijas izlase ir piedalījusies makšķerēšanas sacensībās vasarā gan Holandē, gan Slovakijā, turklāt Slovakijā pat veicās — 38 komandu konkurencē bijām 22. vietā. Ziemā — cita lieta, taču komandas interesēs jāpiedalās arī vasaras sacensībās.
“Saslimst” ar zandartiem
–– Arī prieka pēc kādreiz dodaties uz copi vai makšķerējat tikai treniņu dēļ?
–– Prieka pēc es tārpus vispār rokā neņemtu, lai cik tas dīvaini izklausītos. Man ļoti patīk spiningot. Gan vasarā, gan arī ziemā. Pērn atbraucu pie Daugavas, lai ar šķērsvizuli ķertu asarus. Izdevās izvilkt arī divus vairāk nekā kilogramu smagus zandartus bez neviena tārpiņa. Tas bija ļoti patīkami. Esmu ar panākumiem uz pirmā ledus ķēris arī līdakas. Ja gribi dabūt zivis, kuras nav kauns mājās rādīt sievai, jāķeras pie pamatīgākiem rīkiem. Mazās līdaciņas gan vienmēr atlaižu atpakaļ ūdenī.
–– Vai spiningojat lielākoties Gaujā?
–– Nē. Braucu uz dažādām ūdenstilpēm. Piemēram, pagājušajā rudenī sāku spiningot zandartus Daugavā pie Kokneses. Te ir ļoti labas zandartu vietas, vienīgi precīzi jāzina, kur zivis mīt. Var teikt, ka ar zandartu spiningošanu esmu nopietni “saslimis” un šoruden atkal braukšu šurp, lai mēģinātu noķert kādu prāvāku eksemplāru. Tas ir ļoti aizraujoši. Vairāk gan jāvēro nevis kāta gals, bet aukla, jo lielākie zandarti ēsmu tver tik uzmanīgi, ka tikai pēc tikko jaušamas auklas kustības var noteikt mirkli, kad jāpiecērt.
Velk “kurkuļus”
–– Ziemā galvenokārt trenējaties?
–– Ja neskaita pirmo ledu un līdakas — jā. Lai man piedod, bet, gatavojoties sacensībām, esmu ķēris lielākoties tikai “kurkuļus” — sīkus ķīsīšus. Ja gatavojamies mačiem, vismaz nedēļu iepriekš trenēties braucam uz to ūdenstilpi, kurā notiks sacensības, lai pēc iespējas labāk iepazītu gan gultnes īpatnības, gan zivju paradumus. Citādi esi nolemts neveiksmei.
Peldas līdz salam
–– Vai sporta makšķerēšanā treniņi nozīmē tikai sēdēšanu uz kastītes pie urbuma?
–– Tas ir maldīgs priekšstats. Augu gadu jābūt ļoti labā fiziskā formā. Sevišķi ziemā, lai sacensībās trīs stundas varētu intensīvi copēt, nevis, izurbis dažus caurumus, slaucīt sviedrus un mocīties ar aizdusu. Esam gan ievērojuši, ka somu makšķernieki sēž gandrīz tikai pie viena āliņģa. Viņiem, iespējams, ir kādas superēsmas raudām, taču tā ir pārāk liela paļaušanās uz veiksmi. Līdz ar to viņi paliek piektajā vai sestajā vietā. Mēs turpretī aktīvi meklējam zivju vietas. Tāpēc vasarā vajag skriet, peldēt, darboties trenažieru zālē. Tas noder ne tikai sacensībās, bet arī uzlabo vispārējo fizisko formu un veselību. Parasti peldos līdz vēlam rudenim. Tā var lieliski norūdīties. Ja ir daudz sacensību, slimot nedrīkst. Oktobra beigās un novembrī vairs uz pāris minūtēm ielienu ūdenī, un to tikai simboliski var nosaukt par peldēšanos.
Atmet smēķēšanu
–– Un smēķēšana? Redzēts, ka makšķernieks sēž pie urbuma, bet virs viņa virmo dūmu mākonītis.
–– Tā kā sāku nodarboties ar sporta makšķerēšanu, jau trīs gadus vairs nesmēķēju. Ilgi mēģināju atmest. Lietoju nikotīnu saturošus plāksterus un košļājamās gumijas. Taču tad atmetu pavisam un jūtos daudz labāk. Iesaku to arī citiem.
Lietuvietim netraucē
–– Šogad Ungura ezerā Latvijas komanda kļuva par pasaules čempioni, un jūs uzvarējāt individuāli. Kā vērtējat šīs sacensības?
–– Tās bija lieliskas, kaut gan pirmajā sacensību dienā nedaudz nepaveicās izlozē. Komandā ir pieci dalībnieki, un makšķerēšanas zona sadalīta piecos sektoros. Savā sektorā jācenšas būt pēc iespējas augstākā vietā, lai ne vien individuāli gūtu labus panākumus, bet palīdzētu arī komandai. Ungura ezeru labi pārzinu, tāpēc jau pēc izlozes zināju, ka sektorā, kurā būs jāmakšķerē, zivju praktiski nav un ka uz asariem nav ko cerēt. Devos uz dziļumu, klusībā cerot uz lielākām raudām. Vienu arī noķēru un vilku ķīšus. Blakus makšķerēja Lietuvas komandas pārstāvis. Viņam veicās labāk. Varēju, protams, sabojāt viņam copi, izurbt tuvumā caurumus un sabērt tajos puskilogramu tārpu, taču tik negodīgi nerīkojas. Lietuviešu sportists šajā sektorā uzvarēja, bet es paliku otrais.
–– Un nākamajā dienā?
–– Tā bija fantastiska diena. Noķēru vairāk nekā divus kilogramus zivju. Kad uzzināju, ka esmu uzvarējis, sajūta bija kolosāla. Par pasaules čempionu kļuvu otro reizi. Pirmoreiz sajūsma bija daudz lielāka, taču arī šoreiz prieks bija milzīgs. Vēl jo vairāk par komandas panākumu. Man prieks, ka komandas pūrā esmu devis savu artavu. Arī līdzjutēju netrūka. Ir milzīgs gandarījums, kad redzi, kā viņi kopā ar tevi līksmo par uzvaru.
Ielūst pārgalvīgie
–– Tiem, kuri makšķerē ziemā, reizēm gadās negaidīti pārsteigumi. Kā jums?
–– Helikoptera pakalpojumus, lai nokļūtu krastā no atlūzuša ledus gabala, vēl neesmu izmantojis, un, cerams, to arī nevajadzēs. Arī ielūzis neesmu. Dodoties uz ledus, vispirms jādomā par paša drošību, tikai pēc tam par zivīm. Ielūst tie, kuri ir pārlieku pārgalvīgi un nenovērtē risku. Es ar ziemas makšķerēšanu sāku nodarboties tikai studiju gados, kad galva jau ir uz pleciem. Pieredzējušam makšķerniekam ir daudz mazākas iespējas ielūzt nekā tādam, kurš uz ledus nokļuvis nejauši.
Lielākās pie Kokneses
–– Kur esat ķēris lielākās zivis?
–– Esmu makšķerējis dažādās upēs un ezeros, taču lielākos lomus vilcis pie Kokneses. Ir bijusi septiņus kilogramus smaga līdaka Pērsē, noķerts vairāk nekā 25 kilogramus smags sams Daugavā, nedaudz augšpus Kokneses. Pagājušajā rudenī izvilku gandrīz trīs kilogramus smagu zandartu.
–– Vai arī pirmās makšķernieka iemaņas gūtas Koknesē?
–– Protams. Esmu makšķerējis Pērsē, kad pilsdrupas bija nevis Daugavas krastā, bet augstā kalnā, bija veikals, uz kura sienas atzīmēja ūdens līmeni pavasara palu laikā. Pie Pērses ietekas Daugavā bija lieliskas makšķerēšanas vietas. Tur vīri garos zābakos brida ūdenī un ķēra milzīgas līdakas, bet mēs, puikas, baltās zivis. Ja no rīta sāki ķert, vakarā zivju kulītē apakšējās jau bija pagalam un vecāki bārās, bet kurš tad var aiziet no upes, ja ķeras? Kad mazliet paaugos un sāku spiningot, ļoti labi ķērās līdakas. Vakarā varēja noķert piecas sešas, un nemaz smalku rīku nevajadzēja.
Esmu izglītojies šajā jomā –– lasījis literatūru — gan latviešu, gan svešvalodās. Pats visus noslēpumus atklāt nevar.
Prātā Slovakijas upe
–– Uz kurieni jūs brauktu makšķerēt vislabprātāk?
–– Latvijas ūdeņos tepat pie Kokneses vasarā spiningotu zandartus. Es labprāt aizbrauktu paspiningot arī uz Volgas deltu. Stāsta, tur ķeras ļoti lielas zivis. Gribētu aizbraukt uz Slovakiju, upi, kur piedalījos pasaules čempionātā. Tur ar pludiņmakšķeri var vilkt ļoti lielas zivis. Nedēļā, kamēr trenējāmies, noķēru tik daudz lielu zivju, cik te pāris gadu laikā. Tur mīt upes barbe –– spēcīga sporta zivs. Mazliet līdzīga karpai, taču spēcīgāka. Jau divus kilogramus smagu zivi ir ļoti grūti pievārēt. Iespējams, braucienu uz Slovakiju noorganizēsim jau šovasar. Daudzi brauc uz Ālandu salām Zviedrijā. Taču uz turieni jābrauc iesācējiem, kuri vēlas trenēties spiningot asarus un līdakas. Nevaru iedomāties, kā var bez apstājas vilkt pāris kilogramu smagas līdakas. Arī Latvijā ir vietas, kur, ja veicas, tā var vilkt. Interesantāk ir pievilināt un pacīnīties ar desmit kilogramu smagu līdaku.
Sievietes nemakšķerē
–– Kā ģimene vērtē jūsu aizraušanos?
–– To, kādā līmenī es nodarbojos ar makšķerēšanu, vairs nevar dēvēt tikai par aizraušanos. Drīzāk gan par smagu darbu. Tomēr ģimene mani atbalsta, bez tā neko sasniegt nevarētu.
–– Vai bērnus arī esat ieinteresējis?
–– Meitas nemakšķerē, arī sieva ne, bet dēls gan. Ir arī panākumi, taču viņam pašlaik galvenais ir mācīties.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Pēteris Lideris.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1954. gada
2. maijs, Krasnojarskas apgabals.
IZGLĪTĪBA: augstākā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
NODARBOŠANĀS: strādā privātbiznesā.
ĢIMENE: sieva, divas meitas, dēls.
VAĻASPRIEKS: spiningošana, vēžošana.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
