Klintaines pagasta Rīteros apaļu jubileju tuvākajās dienās svinēs Aivars Vingris. Viņš teic, ka šogad tāds zīmīgs gads — mazmeitiņai ir 06 gadi, bet viņam jubilejā skaitļi apgrieztā secībā.
Septembra saulainajās dienās viesojāmies Rīteros pie Aivara kunga un viņa sievas Ainas, kuri savu māju un tās apkārtni iekārtojuši gaumīgi un ar lielu rūpību. “Tas ir sievas nopelns,” saka jubilārs, lai gan darbu izpildītājs ir arī viņš. Abiem ideju paveicamajam vēl gana. Tāpēc jubilārs smaidot teic — pensijā varēs vairāk izdarīt.
Kā mazi “baroni”
Tā iznācis, ka te, Rīteros, un netālajā Koknesē dzīvo arī citi Vingri. Aivara kungs stāsta, ka tā ir tikai sagadīšanās, jo radi viņi neesot. Viņa dzimta nāk no Latgales — Nīcgales puses. Uz Klintaines pagasta Stukmaņiem Aivara kunga vecāki pārcēlās 1963. gadā. Viņi bija piensaimnieki, kuriem darbu piedāvāja vietējā krejotavā. Tā ka jubilāra un abu viņa brāļu skolas gaitas lielākoties aizritējušas šajā pusē. Aivars Vingris pabeidzis pamatskolu Klintainē un tad Vecbebru biškopības tehnikumu.
— Kādreiz skolas saīsinātais nosaukums bija VBT. Dzīvojām kā mazie “baroni”, jo tolaik tehnikums bija pils ēkā. Kad to pabeidzu un atgriezos no dienesta, strādāju kolhozā “Selga”. Tehnikumā apguvu biškopja — agronoma specialitāti, bet tur ieguvām gan plašas zināšanas par lauksaimniecību vispār, gan arī traktorista un autovadītāja apliecību. Tomēr pamats bija biškopība, ar ko visu mūžu esmu saistīts. Šobrīd gan man nav nevienas saimes, bet tomēr domāju sākt šo nodarbi. Esošais inventārs jau ir nolietojies, bet iegādāties jaunu ir diezgan dārgi, — stāsta rīterietis.
Saimnieko pats
Kolhozā veikti galvenokārt iecirkņa agronoma un vadītāja pienākumi, strādāts arī par biškopi. Kad 90. gadu sākumā kolhozu likvidēja, Vingri sākuši saimniekot pašu zemnieku saimniecībā. Pāris gadu viņi audzējuši piena lopus, arī bites bijušas. Aivara kungs atzīst: “elpot”, tā saimniekojot, varēja, bet izdevīgi tas nebija, tāpēc saimniecību likvidēja. Turklāt šie pāris gadu viņam nav ieskaitīti arī darbastāžā. Rūgtums ir arī par to, ka Labklājības ministrija atņēmusi naudu no pensijas par gadiem, kas nostrādāti padomju laikā. Tagad cilvēki jūtas nosodīti par to, ka dzimuši neīstajā laikā.
No 1999. gada viņš kādu laiku vadīja uzņēmuma “LM Tehnika” autoservisu, bet vēlāk veica dažādus darbus Aizkraukles arodvidusskolā. Tagad Aivars Vingris nolēmis pirms laika doties pensijā.
Cita varianta nebija
Aivara vecākais brālis Juris kādu laiku bija rajona laikraksta “Staburags” redaktors neilgi pēc tam, kad avīze nomainīja nosaukumu “Komunisma Uzvara”. Ar Staburagu Aivara kungam ir vēl kāda saistība — viņa mājas vārds ir ‘‘Staburadze”.
— Kad Rīteros 1986. gadā uzcēla “līvānietes”, tās vispirms varēja izvēlēties darbinieki ar lielāko stāžu. Es biju trešais rindā. Tā kā ielu te nav, katram vajadzēja izdomāt savai mājai nosaukumu. Es spriedu tā — turpat pāri Daugavai zem ūdens ir Staburaga klints, dziesma par to skaista, bet sieva piebilda, ka apkārtnē ir tik daudz stabu, bet zemē dolomīta radzes, tāpēc piemērotāka varianta kā “Staburadze” nebija, — saka jubilārs.
Maz pacietības
Aivara sieva Aina ir rīteriete. Abi saskatījušies, dejojot pagasta jauniešu deju kolektīvā. Lieli un mazāki deju svētki kopā izdancoti un ar koncertiem braukts arī pa plašo Padomju Savienību. Tagad var ceļot uz rietumu pusi. Jubilārs ir redzējis vairākas valstis, lai gan lieli ceļotāji viņi nav. Darba ir bijis vairāk kā atpūtas brīžu. Laukos dzīvojot, kauns būtu neizaudzēt dārzeņus savām vajadzībam. Lopus gan viņi vairs netur. Tikai žēl, ka Rīteros nav ne bibliotēkas, ne kluba, ne pasta nodaļas un pat veikala. Iztikt jau var, bet cilvēkiem nav, kur satikties.
Savulaik jubilārs aizrāvies ar sportu, galvenokārt ar slēpošanu. Skolas laikā to darījis cītīgi, bet pēc dienesta sports vairāk bijis kā vaļasprieks. Tomēr tas allaž palīdzējis uzturēt mundru garu.
Lai arī Daugava ir netālu no mājām, tomēr kaislīgs makšķernieks Aivara kungs nav. Šī nodarbe viņam patīk, bet nepiemītot liela pacietība. Ja zivju nav, metot “ieroci” pār plecu un dodoties mājup.
***
Jubilārs atzīst, ka viņš ir “slinks” tēvs, jo izaudzināts tikai viens dēls Indulis. Viņš ar ģimeni dzīvo Koknesē un pagaidām audzina vienu meitiņu Paulu. Nākamajā gadā meitenei jau jāsāk apmeklēt skolu.
— Paulai ar vecmāmiņu ir kopīgas intereses — abām patīk puķes un floristika. Aina savulaik apguva šo nodarbi un tagad svētkos gatavo daudz skaistu lietu, — saka Aivars Vingris.
