Pēdējo dienu notikumi Latvijas politikā stipri vien atgādina pasaku par trim siventiņiem.
Pēdējo dienu notikumi Latvijas politikā stipri vien atgādina pasaku par trim siventiņiem. Pelēkā vilka pūtieni vienu pēc otras izjauc politiķu būvētās mājiņas. Tās ir gluži kā pasakā — viena no salmiem (meliem un nepārdomātiem solījumiem), cita no nedaudz izturīgāka materiāla — zariem (intrigām un savtīga aprēķina). Varētu jau pasmieties, ja situācija patiesībā nebūtu tik nopietna un nedraudētu izjukt šķietami stiprākā mājiņa, kurā dzīvojam mēs paši. Tā būvēta no uzticēšanās un pārliecības, ka reiz taču būs labāk, ka beidzot vakara ziņu pārraides laikā nevajadzēs vīpsnāt par tiem, kuri, dzenoties pēc varas un naudas, aizmirst, ko reiz solījuši.
Neņemot vērā nestabilo politisko un ekonomisko situāciju, Ministru prezidents ietiepīgi turas pie sava un, lai gan pēdējā laikā ne reizi vien jau “aizķērusies kāja”, cenšas panākt budžeta pieņemšanu. Kaut sasteigti un steidzamības kārtā. Vai mēs no tā būsim ieguvēji? Diezin vai. Uzminiet nu, lasītāji, kurā mājiņā dzīvo Kalvīša kungs?
Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vakar no Tautas partijas rindām un arī no ministra amata lidoja kā korķis no šampanieša pudeles, pat klāt neesot. Vienā mirklī viņš nu kļuvis par grēkāzi, kuru vaino visās valdības neveiksmēs. Protams, reģionālā reforma “buksēja”, taču ne tik ļoti, lai tā kļūtu par vispārējas krīzes iemeslu. Cilvēki jau bija samierinājušies, pašvaldības noslēgušas vairāk vai mazāk izdevīgas “aprēķina laulības”. Taču nu, visticamāk, būs jauns ministrs, kuram būs savas idejas, kā Latviju pārkārtot. Un neziņa un tautas neapmierinātība kļūs vēl lielāka. Taču tie, kuri kārto savstarpējos rēķinus, ar citu viedokli nerēķinās. Un atkal gribas pajautāt: kurā mājiņā mīt šie kungi?
Pasakām parasti ir labas beigas. Kādas būs šai — modernajai pasakai? To rādīs laiks. Vien negribētos, lai pelēkā vilka pūtieni atstātu bez drošām mājām mūs — tautu.
