Ausmas Pormales (1939. — 1979.) piemiņai.
Ausmas Pormales (1939. — 1979.) piemiņai
Kamēr vēl neizplēn
atmiņu dzīvīgā jausma,
skanēt kā pasakai senai vai nostāstam liec:
“Dzīvoja, bērni, reiz pasaulē dzejniece Ausma,
trausla kā Japānas ķirsis
vai mimozas zieds.
Nē. Tā kā tauriņa spārns
vai kā zeltainā spāre.
Bērni, jums pašiem ir jāzin,
ka trausls, kas dzīvs:
trausls pat ozols,
pat milzīgā debesu āre,
tāpēc tos rociņām kārām
mums aiztikt nav brīv…
Strādāja Ausma.
Tad tvarstīja dzirkstošus
pantus —
varbūt kā “Fantu”,
dažs raudzētas bērzsulas šķiet —
cerībā: varbūt kaut vienu
reiz, augot te, mantos,
kuri kā pasaku prinči
un princeses iet – –
Pagāja gadi.
Kā sacīts jau, trausla bij Ausma:
ledainā Stikla vai Nestikla kalnā nu dus.
Raugieties:
debesu pamalē dzirkstoša
ausma —
sveiciens no Ausmas:
tik krāsains,
tik lāsains,
tik kluss.
