Ik pa laikam atgriežamies pie dažādiem jautājumiem, kas tiek uzdoti. Noteikti interesanti būtu arī citiem pasmelties pieredzē un varbūt sameklēt sev ko noderīgu.
— “Timar’’ peletes. Nesen noskatījos video un nevaru saprast, cik daudz tur ir montāžas un cik daudz patiesības, jo līdz šim zināju tikai granulētās peletes, ko parasti iemaisīja iebarojamajā barībā, bet te liekamas uz āķa!
— Visi šie video, kas uzņemti Lietuvā, ir patiesi un bez jebkādas montāžas. ‘‘Timar’’ peletes ir kaut kas patiesi revolucionārs un ienācis Eiropas tirgū kā ļoti pieprasīts produkts. Arī pie mums daudzi šīs želejas bumbiņas jau ir iepazinuši, un pieprasījums ir ļoti liels. Zinu, ka ir versijas ar ķiploka, medus, vanilīna un zemeņu garšu. Pelešu izmērs ir neliels — 4,5 milimetri. Tām ir želejveida masa, un tā spraužama tieši uz āķa. Pats esmu izmēģinājis, tās ļoti labi strādā tad, kad ir uz āķa kombinācijā kopā ar kādu no tārpiem (motilis, baltie, slieka). Šajā gadījumā šis tas ir jāiegaumē.
Pirmkārt, pērkot peletes, pakratiet iesaiņojuma trauciņu. Tā saturs nedrīkst grabēt. Ja grab, tas nozīmē, ka peletes ir izkaltušas un makšķerēšanai nebūs derīgas.
Otrkārt, atverot iesaiņojumu un izņemot peleti, vāciņu cieši aizskrūvējiet, lai netiek klāt gaiss.
Treškārt, neturiet pelešu iesaiņojumu atklātos saules staros vai karstā vietā.
— Par iebarošanu. Pats esmu pārliecinājies, ka uzreiz pēc iebarošanas vispirms saskrien sīkās zivtiņas, pēc tam parādās aizvien lielākas un vēl pēc tam — jau kāds liels līnis vai breksis. Vismaz tā notiek parasti. It kā sanāk, ka pēc iebarošanas ir pāris stundu jānogaida mazo zivju uzlidojums un tad var gaidīt kaut ko pamatīgāku. Gribēju jautāt par atkārtotu iebarošanu. No vienas puses, tā ir vajadzīga, lai uzturētu zivju interesi. No otras puses, vai nebūs tā, ka, atkārtoti iebarojot, atkal viss cikls sākas no jauna, proti, mazās zivis, vidējās un tikai tad lielās? Respektīvi, vai neiznāk tā, ka labāk ir pamatīgāk iebarot uzreiz un tad vairs nebarot nekā visu laiku barot pa druskai?
Par atraktoriem. Pats tos pagaidām vēl neesmu izmantojis, taču plānoju mēģināt. No jūsu teiktā copes raidījumos saprotu, ka tieši siltā laikā (un siltā ūdenī) to vajadzētu darīt. Gribēju jautāt, vai ir pareizi, ka atraktors (šķidrais) ir jāsajauc ar ūdeni un tad jāiemaisa iebarojamās barības masā. Un kādai jābūt atraktora un ūdens proporcijai — vai parasti ir kādas norādes uz to iesaiņojumiem vai arī tas ir vairāk sajūtu jautājums?
Ja vēl ieteiksiet kādu atraktora aromātu, ko pašlaik var izmantot līņiem Lobes ezerā, būšu ļoti pateicīgs.
— Sākuma iebarošanā vienmēr pirmās atskries sīkās zivis. Pats svarīgākais ir mēģināt noteikt, cik daudz viņu varētu konkrētā vietā būt. No tā arī izrietēs vajadzīgais iebarojamās barības daudzums.
Pilnīgi noteikti un galīgi šķērsām būs nepārtraukta iebarošana nelielās devās. Šādi sīkā zivs ātri vien tiks galā ar piedāvāto daudzumu, un savukārt lielās zivis šos mazos iebarošanas daudzumus nemaz nespēs piefiksēt. Pareizā versija neatkarīgi no tā, vai makšķerējat ezerā vai upē, ir starta barojumā iemest aptuveni 70% no visa barības daudzuma. Protams, vienam varbūt būs 20 litru spainis, bet kādam citam — viena kilograma iesaiņojums.
Ja esat pie upes viens vai vismaz tuvumā nav konkurentu, es ieteiktu standarta variantu — trīs iebarojamās barības iesaiņojumi būs aptuveni 2,5 kilogrami sausās barības. Lai barība būtu pilnīgi sagatavota, būs nepieciešami aptuveni 0,5 litri ūdens, kas var būt arī atšķaidīts ar kādu no atraktoriem. Šāds daudzums būs pilnīgi pietiekams, lai varētu makšķerēt vienā vietā aptuveni piecas stundas. Sākumā iemetam septiņas apelsīna lieluma barības bumbas un tad ik pēc 30 — 40 minūtēm pa vienai barības bumbai papildinām zemūdens “galdu”.
Protams, kā jau sākumā teicu, mazās zivis pienāks ātrāk. Taču lielās, ja vien šajā konkrētajā vietā viņas vispār ir, parādīsies aptuveni stundas laikā un mazās izdzenās vai turēs drošā attālumā no jūsu “uzklātā galda”. Ezeros, kur dziļums nav lielāks par diviem metriem, šo lielo zivju pienākšanu var novērot tādā veidā, ka ik pa brīdim no ūdens izlec viena vai divas mazās zivtiņas. Nevajag jaukt ar plēsoņas medībām, jo tad mazās nolīst pa ūdens virspusi kā lietus.
Par atraktoriem. Nebūs pareizi saprasts, ka atraktori ir domāti tikai siltam ūdenim. Tie ir ļoti dažādi: saldi, rūgti, neitrāli, stiprāki, specifiskāki un tā tālāk. Ja nav nekādas pieredzes šo mantiņu lietošanā, sākumā vajadzētu izmantot jau zināmus un pārbaudītus. Piemēram, karpai vanilīns, medus, zemene, ķiploks. Breksim — ķiploks, anīss, slieka, motilis. Savukārt līnim atraktorus es parasti nelieku, labāk izmantot tikai tīru viņam domātu barību.
Atraktoru daudzums ir atkarīgs no ražotāja, jo dažādiem zīmoliem ir dažādas stipruma pakāpes koncentrācija. Piemēram, ‘‘Timar’’ litram ūdens pietiek 250 gramu, bet ‘‘Sensai’’ vai ‘‘Traperim’’ atraktori būs stiprāki, tāpēc izmantojami mazākās devās. Vēl iesākumā neieteiktu ņemties ar sausajiem atraktoriem. Labāk lietot šķidros, jo ar tiem būs vieglāk strādāt.
— Vai Latvijas veikalos ir nopērkami āķi tieši līņiem?
— Domāju, ka nav nopērkami. Vismaz līdz šim neesmu tādus redzējis. Līnim tiek izmantoti āķi ar klasisko liekumu. Nav āķu, piemēram, vimbām, bet visiem zināms, ka nepieciešami ar slīpo liekumu.
— Copes lietu veikalos ir milzum liels klāsts fīderu. Kā lai tiek gudrs, ko pirkt?
— Piedāvājumu netrūkst nevienai makšķerkāta versijai.
Pirmkārt, katram ir jātiek skaidrībā, kur visbiežāk šis makšķerkāts tiks izmantots — stāvošam vai tekošam ūdenim. Jo kāts būs ar mazāku testu, jo jutīgāks kā pret zivs copi, tā arī diemžēl pret salūšanu. Visbiežāk fīderus salauž tieši metiena brīdī, jo netiek pareizi aprēķināti barotavas smagumi. Daudz labāk ir iegādāties vidēju klasi, kas cenā būs ap 60 eiro un ar testu līdz 80 gramu. Tas būs vidēja budžeta kāts ar pietiekamu izturību un vairāk paredzēts standarta barotavām līdz 30 gramu. Ar tādu fīderi var droši doties uz stāvošiem ūdeņiem vai vietām ar nelielu straumi. Tādi arī pārsvarā ir mūsu ūdeņi normālos laikapstākļos.◆
