No 1. janvāra vairs nav spēkā likuma norma, kas paredzēja stacionāro sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem invalīdiem, pensionāriem un politiski represētajām personām sociālās rehabilitācijas iestādēs.
No 1. janvāra vairs nav spēkā likuma norma, kas paredzēja stacionāro sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem invalīdiem, pensionāriem un politiski represētajām personām sociālās rehabilitācijas iestādēs.
Šīs likuma normas darbības laiku nebija iespējams pagarināt, jo budžeta taupības režīmā svarīgāk bija palielināt pensijas.Tomēr labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) plāno janvārī lūgt Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakciju ierosināt budžeta grozījumus un piešķirt līdzekļus sociālajai rehabilitācijai.
Sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks veikta pašreizējās pašvaldību sociālajos dienestos esošās rindas analīze, lai izvērtētu, cik cilvēkiem nepieciešama sociālā rehabilitācija, cik personām — medicīniskā rehabilitācija, cik iedzīvotājiem — atpūta vai sanatorija.
Latvijas Rehabilitologu biedrības prezidents Aivars Vētra jau iepriekš informēja, ka pašvaldību sociālajos dienestos rindā ir aptuveni 21 000 cilvēku, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija, bet medicīniskās rehabilitācijas rindā ir aptuveni 10 000 pacientu.
