Pētījumu par pieprasītākajiem un dārgākajiem pārtikas produktiem publicējis laikraksts “Dienas Bizness”, tas lasāms arī interneta portālos.
Pētījumu par pieprasītākajiem un dārgākajiem pārtikas produktiem publicējis laikraksts “Dienas Bizness”, tas lasāms arī interneta portālos. Speciālisti izpētījuši, ka iedzīvotāji dārgākus produktus sākuši aizstāt ar lētākiem, tāpēc mainījies vairāku preču pieprasījums. Piemēram, pieprasījums pēc kartupeļiem šogad pieaudzis par 20 procentiem, bet pēc maizes — samazinājies par 10 līdz 15 procentiem.
Pētījumā atklāts, ka “viens no šī procesa iemesliem varētu būt tas, ka, pieaugot inflācijai, vairāk patērētāju atbilstoši sava maka saturam izvēlas lētākus produktus”. Lasot šo “atklājumu”, domāju: vai tiešām, lai nonāktu pie atziņas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iegādājas lētākas preces, kaut kas vēl jāpēta? Vai nepietiek ar pāris gājieniem uz veikalu, lai ieskatītos strādājošā vai pensionāra iepirkumu grozā? Skaidrs, ka cilvēki pērk akcijas preces, arī pārtikas produktus, kas nocenoti.
Nesen kāda kundze sarunā sacīja: “Es veikalā vairs neskatos, cik maksā pārtikas produkti. Pērku to, kas vajadzīgs, bet, ja sāktu aplūkot cenas, tad ēst vairs negribētos.” Tā laikam arī ir jādara.
Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas lētākus pārtikas produktus, varētu būt tas, ka, pieaugot inflācijai, vairums kredītņēmēju mēģina taupīt “uz vēdera rēķina”. Bet vai tad kādam būtu jājūtas vainīgam, ka esi ņēmis kredītu un tagad jātaupa visur, kur vien iespējams? Manuprāt, tā ir tikai atruna — nevari nomaksāt kredītu, tāpēc tagad jāpērk lētākā pārtika. Taču, ja nebūtu iespējas iegādāties preces līzingā, tad vidusmēra iedzīvotāji vispār neko nevarētu nopirkt. Lauku veikalos joprojām ir tā dēvētās “melnās” grāmatas, kurās tiek ierakstīti parādnieki. Cilvēki uz parāda iegādājas lielākoties maizi, eļļu, cukuru un citus produktus.
Varbūt pēc 1. aprīļa, kad gaidāms elektroenerģijas sadārdzinājums, arī pārtiku iegādāsimies līzingā, jo ēst taču mēs gribam katru dienu?
